Apliecina uzticēšanos

Alūksnietis Augusts Rasa (attēlā) visu mūžu bijis uzticīgs un uzcītīgs Alūksnes rajona un tagad Alūksnes un Apes novadu reģionālā laikraksta lasītājs un viņš bija pirmais abonents, kurš “Malienas Ziņas” redakcijā abonēja visam 2016. gadam.

Rasas kungs atzīstas, ka gadu gaitā ir mainījušies paņēmieni, kā sākt iepazīt kārtējā numura rakstus, un arī notikumu stāsti, par kuriem ir lielākā interese. Taču tā kā “Malienas Ziņas” ir vienīgais preses izdevums, ko seniors var atļauties abonēt, tad viņš izlasot visas publikācijas un tās viņam sniedzot interesējošās ziņas. Ilggadējais “Malienas Ziņu” abonents stāsta: “Mūsu mājās avīzi es izlasu pirmais un sāku no pēdējām lappusēm. Man jau ir 88 gadi un sludinājumos es uzzinu, kurš no manas paaudzes cilvēkiem aizgājis no dzīves. Vienmēr pārdomāju, cik tas bijis man pazīstams un vai dzīvē ar viņu esmu ticies. Tad interesē jaunumi un pēc tam pastaigu laikā pārliecinos, kas izmainījies pilsētā. Atjaunoto tautas namu apstaigāju divas reizes un atcerējos, kā kopā ar sievu un drauga ģimeni regulāri apmeklējām balli “Tiem, kam 25 un vairāk”. Arī par jauno gājēju tiltu uzzināju no avīzes un gāju to apskatīt. Mēs augām ļoti kuplā un darbīgā ģimenē. Bijām 12 bērni, un visi bija strādīgi vēlāk arī savās dzīvēs, tāpēc patīk uzzināt, kā šajā laikā saimnieko tagadējie zemnieki un kā dzīvo tie, kas ir jau pensijā. Dzīvoju kopā ar meitu, bet avīzē publicēto apspriežam reti, jo intereses atšķiras. Viņa pirmos rakstus izlasot par kultūru un izglītību, par jauniešiem.”

Augusts Rasa sadzīves pakalpojumu kombinātā nostrādājis 45 gadus, un pa šo laiku to vadījuši astoņi direktori. Par savu un kolektīva darbu viņš atceras ar lepnumu. Un kā gan ne, ja, piemēram, ilgus gadus kalpojusi garāžu ēka, kas celta pēc viņa zīmējuma. “Es negribu sacīt, ka pēc mana “projekta”, jo man bija tikai pamatskolas izglītība,” apliecina A. Rasa.

Uz jautājumu – par ko viņš vairāk gribētu lasīt nākamajā gadā – Rasas kungs atbildēja diplomātiski: “Cik abonentu, tik arī interešu. Manas jūs apmierināt, tāpēc palikšu uzticīgs arī turpmāk.”

Daina Siņeļņikova