Laikraksts – nozīmīgākais vietējo ziņu avots

Pensionētā Alūksnes Ceļu pārvaldes darbiniece Valda Freimane ir Alūksnes rajona laikraksta lasītāja kopš 1956. gada un ar to bijusi saistīta gan “Padomju Alūksnes”, gan “Oktobra Karoga”, gan “Malienas Ziņu” laikā.

“Ja esi svešs cilvēks šajā pusē, ja nav paziņu un nav arī skaidrības, kas Alūksnē notiek, kādas iestādes un uzņēmumi darbojas, tad pirmais avots, no kā uzzināt par pilsētā notiekošo, ir vietējā avīze. Tā bija arī man, kad atbraucu uz šejieni strādāt,” saka V. Freimane, kuras dzimtā puse ir Nereta, un atceras, ka avīžu lasītāja bijusi jau kopš bērnības, jo mājās allaž bijis kāds laikraksts.

Viņa ar smaidu atminas, ka ar avīzēm tā vai citādi bijusi saistīta visu mūžu. Strādājot Ceļu pārvaldē, veidojusi uzņēmuma sienasavīzi, bet vēlāk kļuvusi arī par vietējā laikraksta ārštata autori. “Kad redaktors bija Jānis Lapsa, rakstīju diezgan bieži. Atminos, ka bija laiks, kad redakcijā tika organizētas arī nodarbības korespondentiem, lektori brauca pat no Rīgas. Lekcijas bija visaptveroši audzinošas – par literatūru, par rakstīšanu. Mums mācīja arī dažādus žurnālistikas “knifus” – kā labāk atraisīt sarunas biedru, tika veltīta uzmanība arī saskarsmes jautājumiem,” atceras V. Freimane.

Arī, būdama jau pensijā, galveno informāciju par Alūksnes un Apes novados notiekošo viņa gūst no “Malienas Ziņām”. “Ja ne par ko citu nav intereses, var jau arī nelasīt to avīzi, bet ja gribas zināt, kas notiek vienā vai otrā novada galā, tomēr laikraksts šķiet interesants,” domā Valda un piebilst, ka sevišķi interesants laikraksts kļuva, sākoties pārmaiņu laikam, kad veidojās jauni uzņēmumi, kad cilvēki atguva zemi.

Viņa atzīst, ka turpmāk “Malienas Ziņās” gribētu vairāk lasīt par abu novadu uzņēmīgajiem cilvēkiem, kas cīnās, nepadodas un cenšas apliecināt sevi par dzīvi pierobežā.

“Nupat, kad Alūksnes novadā viesojās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, izskanēja informācija, ka uz finansējumu ceļu sakārtošanai varēs pretendēt saimniecības, kurās ir ne mazāk par 500 liellopiem. Kam tad mūsu pusē būs tie 500 liellopi? Vai tas nozīmē, ka te ceļus nevajag? Arī šeit, laukos, taču strādā cilvēki, un par viņiem gribas uzzināt vairāk,” tā V. Freimane.

Tā kā Valdas meita ir skolotāja, tiesa gan, strādā citā novadā, viņas uzmanības lokā ir arī raksti, kas saistīti ar izglītības tematiku. Viņa vēlētos vairāk lasīt par skolotājiem, kuri dzīvo un strādā laukos. “Lauku skolotāji nav sliktāki par rīdziniekiem, kuriem ir vairāk iespēju sevi parādīt. Viņi arī godprātīgi dara savu darbu un bērniem var veltīt vairāk laika un uzmanības. Bet kā šodienas apstākļos jūtas skolotājs laukos, kā tiek ar visu galā?” tēmu rakstīšanai mums, žurnālistiem, rosina V. Freimane. Viņa vēlētos lasīt, kā pēc skolu apvienošanas rit darbs Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolā, kā Liepnas vidusskolas direktora amatā jūtas Liene Stabinge – ienācēja Liepnas pagastā.

“”Malienas Ziņās” tiek daudz rakstīts par tematiem, kas ir saistīti ar vēsturi. Gribētos, lai avīzē par saviem vēstures piedzīvojumiem rakstītu ne tikai Jānis Līcis, bet arī Jānis Polis, kurš Alūksnei ir liels atradums. Man šķiet, jūs darītu ļoti svētīgu darbu, stāstot par personībām, kas nākušas no šīs puses vai bijušas saistītas ar to, bet kuras vairs nezina – par skolotājiem Jāni Gresti, Elzu Plukšu, par mākslinieci Teklu Vītolu – Gavari un daudziem citiem, kuru dzīve saistīta ar šo pusi. Igauņu skolā Alūksnē mācījušies daudzi ietekmīgi igauņu saimnieciskie un sabiedriskie darbinieki. Arī tas ir ievērības cienīgs temats,” domā V. Freimane un laikraksta veidotājiem novēl arī turpmāk uz dzīvi raudzīties no gaišās puses, jo tajā labā ir vairāk nekā sliktā.

Dace Plaude