Lasa viss kolektīvs

Mālupes pamatskolas kolektīvs ir viens no pastāvīgākajiem laikraksta “Malienas Ziņas” lasītājiem. Lai cik spiedīga būtu finansiālā situācija, laikraksta abonēšanai līdzekļus vienmēr tiek mēģināts atrast.

“Nu, kā var neabonēt?” iesaucas Mālupes pamatskolas direktors Broņislavs Andranovs. “Tas ir mūsu vietējais laikraksts – tur var izlasīt par visiem jaunajiem notikumiem, visiem cilvēkiem un pasākumiem, kas saistīti ar novadu.”

Laikraksts esot viens no četriem preses izdevumiem, ko abonēt nolēmis pamatskolas kolektīvs. Bez “Malienas Ziņām” tiek abonēti žurnāli “Rokdarbu vācelīte”, “Ilustrētā Zinātne” un “Ilustrētā Vēsture”. Šajos žurnālos pieejamie materiāli tiek izmantoti mājturības un vēstures stundās. Šad un tad latviešu un literatūras stundās tiek izmantots arī laikraksts “Malienas Ziņas”. Izlasīti tiek ne vien “Ezerlāses” dzejoļi, bet arī diskutēts par dažu labu laikrakstā atspoguļoto tēmu. “Jauniešiem vajag mācīties izteikt savu viedokli,” skaidro B. Andranovs.

Tiesa, Mālupes pamatskolā uz “Malienas Ziņu” lasīšanu īpaši neviens netiek skubināts. Tā esot uz izķeršanu. “Tiklīdz pienāk otrdiena vai piektdiena, skolotāji jau vaktē, kad pastnieks beidzot atnesīs pastu,” smejoties stāsta direktors. Saņemot jaunāko laikraksta numuru, tas ceļo no rokas rokā. Dažkārt pat izveidojas lasītāju rinda, starp kuriem ir ne tikai skolotāji, bet arī skolēni. Lasot visu pēc kārtas. Sākot no aktualitātēm līdz pat sludinājumiem. “Arī tur šad un tad ko noderīgu var atrast,” piebilst B. Andranovs.

Sevišķi liels prieks gan ir par tiem laikraksta numuriem, kuros ir kaut kas par Mālupes pagastu vai pat pašu pamatskolu rakstīts. Šos laikraksta numurus B. Andranovs noglabā atsevišķā arhīvā, lai nepazūd. “Ārā gan negriežu. Man tā nepatīk. Ja ir kaut kas par pamatskolu, paņemu visu numuru un noglabāju. Pēdējo 20 gadu laikā, kopš strādāju par direktoru, kaudzīte ar šādiem numuriem izveidojusies ne pa jokam,” viņš stāsta. Dažkārt tiek nopirkti vēl klāt papildu eksemplāri. Par savu personīgo numuru parūpējas arī pārējie.

Jautāts, ar ko “Malienas Ziņas” atšķiras no citiem, B. Andranovs neko konkrētu neizceļ. “Šis laikraksts pats par sevi ir vērtība. Tur reklāmu nevajag. Pasaki “Malienas Ziņas” un visiem būs skaidrs, par ko ir stāsts,” viņš saka. Nākamajā gadā B. Andranovs cer ieraudzīt vairāk vēsturei veltītu materiālu, atskatoties uz iepriekšējo gadu publikācijām vai iepazīstinot ar Alūksni pirms 20, 30 un vairāk gadiem. Domājot par nākamo gadu, direktors vēl izturību un tikpat ilgu mūžu, kā līdz šim. “Un gribētos, lai tomēr atkal iznākat trīs reizes nedēļā,” viņš nosmejas, sarunu beidzot.

Ilze Bogdanova