Sabiedrības iecietības deficīts pieaug

Daina Siņeļņikova

Pēc dažām dienām cilvēce atzīmēs Starptautisko Invalīdu dienu. 1982. gadā šai problēmai, ka mums līdzās dzīvo cilvēki ar īpašām vajadzībām, pievērsās Apvienoto Nāciju Organizācija. Tā nosprieda, ka šim sociālajam slānim ir jāveltī īpaša diena, lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai pasauli aptverošajai problēmai. Eiropā šo dienu atzīmē kopš 1993. gada decembra, un nu jau 25 gadus šajā pasaules daļā cenšas paskatīties un akcentēt to, ka tās ļaužu kopumā ir arī invalīdi. Satraukumam ir pamats, jo Eiropā pašlaik ir 80 miljonu, bet visā pasaulē ir 500 miljonu cilvēku ar īpašām vajadzībām. Salīdzinot ar pašreizējo iedzīvotāju skaitu, bijušā Alūksnes rajona teritorijā arī skaitlis nav mazais – aptuveni tūkstotis invalīdu. Tātad šis iedzīvotāju slānis kļūst biezāks, un, cik dīvaini, sabiedrības deficīts arī pieaug, kaut nāktos būt citādāk.

Manuprāt, katram no mums nāktos apzināties, kāds tad ir šīs invalīdu dienas mērķis. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir dota iespēja atklāti paust to, kā viņi jūtas sabiedrībā, bet pārējiem kopienas ļaudīm saprast, ka ikviens indivīds ir tās nozīmīga daļa. Jau trīs gadus arī man ir bijusi iespēja novērot un sajust gan Alūksnes un Apes novados, gan attālāk no tiem, cik drošs un novērtēts ir invalīds vietējās sabiedrības dzīves norisēs. To, ka mūsu valstī dzīvo cilvēki ar īpašām vajadzībām, arvien dziļāk ierauga gan uz vietām, gan Latvijā kopumā, ko gan nevar vēl sacīt par atsevišķiem līdzpilsoņiem un nekustamo īpašumu saimniekiem, kas izīrē savus namus vai paši tajos uzsāk uzņēmējdarbību. Apzināti vai nepārdomāti, bet joprojām ir tādas adreses, kurās mums, invalīdiem, ieeja faktiski ir liegta. Viņi nemitīgi un pat uzstājīgi klauvē pie šo cilvēku sirdsapziņas durvīm, bet šos klauvējienus negrib sadzirdēt. Jā, no dialoga neizvairās ne pašvaldības iestāžu, ne valsts iestāžu, kas Alūksnē īrē telpas, darbinieki, bet tas pieejamību atsevišķiem pakalpojumu saņemšanas punktiem neuzlabo. Tāpēc nav brīnums, ka arī atsevišķi sabiedrības indivīdi ar pārākuma apziņu noraugās uz mums un sajūtama neapmierinātība, ja nākas ilgāk pakavēties, izlaižot pa durvīm vai citādi izrādot cieņu. Es negribu analizēt, kas kuram no mums bijis par iemeslu, ka dzīves laikā ir iegūta šī invaliditāte – arodslimība, trauma darbā vai sadzīvē, satiksmes negadījums vai nepietiekamas rūpes pašam par savu veselību. Bet es vēlētos, lai katrs no mums savu ikdienu vadītu tā, ka saprastu šīs sabiedrības dzīves daļas likteņus un būtu par tiem, kas neiekļūtu šo “miljonāru” skaitā.

Komentēt

Spam protection by WP Captcha-Free

Lasītākie raksti Jaunākie komentāri "MZ" Afiša
  • Laure: Labdien, Es rakstu, lai informētu jūs, ka piedāvājam personīgos ...

  • Laure: Labdien, Es rakstu, lai informētu jūs, ka mēs piedāvājam person...

  • Redakcija: Nē, nav obligāti abonēt visam gadam, periodu varat izvēlēties, be...

  • gunta: jāpasūta visam gadam uzreiz?...

  • Šoferis: Sakiet kā ir ar kvalitāti šīgada asfaltam uz Kolberģi? Tur ''pie...

  • Redakcija: Vai Jums derētu arī elektroniskā versija jeb gribas avīzi drukātā...

No 6. līdz 21. decembrim Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā izglītojošā programma “Ottes saldie Ziemassvētki” gan pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, gan pieaugušajiem.

18. decembrī 12.00 Pededzes tautas namā rokdarbu pamatu apgūšana “Darbnīca dvēselei” – sveču liešanas meistardarbnīca.

19. decembrī 14.00 Alūksnes pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā radošā darbnīca “Mana Ziemassvētku eglīte”.

19. decembrī 15.00 Jaunannas Tautas namā Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas audzēkņu koncerts “Kā pamodināt Ziemassvētku vecīti?”.

Lasīt tālāk »

Reklāma