Ražas zudumi ietekmēs katru no mums

Daina Siņeļņikova

Jau otro gadu dabas kaprīzes pārsteidz Latvijas galvenajā tautsaimniecības nozarē – lauksaimniecībā – iesaistītos cilvēkus – darba devējus un ņēmējus, saražotā produkta pārstrādātājus un pircējus. Pērn tās bija lietavas, šogad – sausums, kas būtiski ietekmēja ne tikai graudkopību, bet visu nozari. Pēdējie publiskotie dati liecina, ka šo divu gadu sliktie laika apstākļi Latvijas lauksaimniekiem ir radījuši aptuveni 400 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tā nav neieņemtā peļņa, bet gan reālie zaudējumi. Parasti līdzīgos gadījumos situāciju glābj apdrošināšana, bet, kā zināms, pret sausuma radītām sekām Latvijā pagaidām neapdrošina.

Uz kādu atbalstu varētu cerēt Latvijas lauksaimniecība, pagaidām pamatotu vēsti neesmu saklausījusi. Tas manī rada bažas ne mazāk kā tajos cilvēkos, kas šajā nozarē strādā. Mēs taču katrs ikdienā pārtikā lietojām maizi, pienu, kartupeļus, dārzeņus… Tāpēc es nesaprotu tos neapmierinātos nodokļu maksātājus, kad tiek diskutēts par atbalstu lauksaimniekiem. Maz ir to, kuri apzinās, cik tad maksātu pārtika, ja Latvijā nebūtu atbalsta lauksaimniekiem. Tāpat es nesaprotu tās pašvaldības valstī, kuras rezervēti raugās uz to, lai dabas kaprīžu rezultātā cietušie zemnieki saņemtu nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Uz pozitīvu gaisotni varētu cerēt, ja par starpnieku šajās sarunās iesaistītos Latvijas Pašvaldību savienība.

Šis gads zaudējumus radījis gandrīz visu Eiropas Savienības valstu zemniekiem un arī ārpus tās esošajiem lauksaimniekiem. Atšķirība tikai tā, ka tajās redzīgāk raugās, lai saimniecības nebūtu spiestas samazināt ražošanu, atlaist strādniekus, varbūt vispār pārtraukt nodarboties ar graudkopību, lopkopību vai dārzeņkopību. Nupat saklausīju ziņu, ka Somija saviem lauksaimniekiem piešķīrusi 90 miljonu eiro lielu nacionālo atbalstu, Zviedrija – 120 miljonu eiro apmērā. Cik liels būs apjoms Vācijai un Īrijai, to valdība vēl diskutē. Arī Eiropas Savienības lauksaimniecības Ministru padomē oktobrī dienas kārtībā paredzēts jautājums par atbalstu saviem lauksaimniekiem.

Neraugoties uz to, ka atbalsts būs (cik pietiekams, to rādīs laiks), ražas ir ievērojami zemākas un dārzeņu deficīts būs, un uz pavasari cenas augs. To īpaši izjutīs mazāk situētie iedzīvotāji, kuri apzinās, ka pagrabi vai pieliekamie pilnāki jāpiepilda ar produktiem, ko paši ielikuši burciņās vai sabēruši apcirkņos. To daudzas namamātes izdarījušas. Jau tagad atsevišķu dārzeņu cenas ir pieaugušas par 30 līdz 40 procentiem, un nebūs brīnums, ka pavasarī kartupeļu kilograms maksās jau eiro. Varbūt tieši tad pa īstam mēs apzināsimies, ka saulainā vasara būtiski ietekmējusi ne tikai mūsu iedegumu, bet arī maciņu saturu.

Komentēt

Spam protection by WP Captcha-Free

Lasītākie raksti Jaunākie komentāri "MZ" Afiša
  • Laure: Labdien, Es rakstu, lai informētu jūs, ka mēs piedāvājam person...

  • Redakcija: Nē, nav obligāti abonēt visam gadam, periodu varat izvēlēties, be...

  • gunta: jāpasūta visam gadam uzreiz?...

  • Šoferis: Sakiet kā ir ar kvalitāti šīgada asfaltam uz Kolberģi? Tur ''pie...

  • Redakcija: Vai Jums derētu arī elektroniskā versija jeb gribas avīzi drukātā...

  • Guna Roze: Labdien! Paldies liels "Malienas ziņām" par publikāciju! :) Un ...

No 6. līdz 21. decembrim Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā izglītojošā programma “Ottes saldie Ziemassvētki” gan pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, gan pieaugušajiem.

18. decembrī 12.00 Pededzes tautas namā rokdarbu pamatu apgūšana “Darbnīca dvēselei” – sveču liešanas meistardarbnīca.

19. decembrī 14.00 Alūksnes pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā radošā darbnīca “Mana Ziemassvētku eglīte”.

19. decembrī 15.00 Jaunannas Tautas namā Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas audzēkņu koncerts “Kā pamodināt Ziemassvētku vecīti?”.

Lasīt tālāk »

Reklāma