Mīlot latviešu kino

Dace Plaude

Kādreiz, vēl padomju gados, katrs latvietis par goda lietu uzskatīja apmeklēt kinoteātri, lai noskatītos jaunāko Rīgas kinostudijā uzņemto filmu. Atceros savus skolas gadus, kad Alūksnes pilī darbojās kinoteātris “Liesma”. Katras jaunas latviešu filmas parādīšanas uz ekrāniem bija Notikums un to seansi pulcēja pilnas skatītāju zāles.

Mana latviešu kino pieredze sākās ar “Vella kalpiem”, “Vella kalpiem vella dzirnavās”, un turpinājās ar “Dāvanu vientuļai sievietei”, “Ezera sonāti”, “Pūt, vējiņi”, “Melnā vēža spīlēm”, “Šīs bīstamās balkona durvis”, “Teātris” un citām. Šo filmu dēļ es iemīlēju latviešu kino. Un mīlu vēl joprojām, jo īpaši vecās filmas. Tādēļ vienmēr ar lielu interesei skatos raidījumus Latvijas Televīzijā “Filmas arheoloģija”, kas stāsta par Rīgas kinostudijā uzņemto latviešu filmu tapšanu. Intervijas ar filmu režisoriem, operatoriem, aktieriem, mūzikas autoriem, citiem to tapšanā iesaistītajiem ir kā ceļojums laikā, kad šķiet, ka zāle bija zaļāka, bet debesis – zilākas.

Jāņu laikā noskatījos jaunāko šīs sērijas raidījumu par filmu “Dāvana vientuļai sievietei”. Šī komēdija vienmēr uzlabojusi garastāvokli un, kaut arī saturs ir “aiz matiem pievilkts”, šo filmu skatoties, man vienmēr ir jāsmejas no visas sirds. Kolorītais blēžu pāris Leona Krivāna un Egona Maisaka atveidojumā, temperamentīgie Sietiņi – Velta Skurstene un Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš kā ugunīgais Zero, Helēnas Romanovas kolorītā Lora… Bet pāri visam – Vija Armane, kura šajā filmā ir gan milicijas darbiniece Gita, gan lauku mājas saimniece Kņopiene. Varu vien iedomāties, kādu prieku latviešu teātra karalienei sagādāja “dauzīšanās” līdz nepazīšanai nogrimmētās Kņopienes lomā.

“Filmas arheoloģija” vienmēr atgādina par laika ritējumu, jo ar daudziem no iemīļotajiem latviešu aktieriem nu varam tikties vairs tikai, skatoties filmas ar viņu piedalīšanos. Arī lielākā daļa lomu atveidotāju filmā “Dāvana vientuļai sievietei” tagad jau mūžībā. Taču “Filmas arheoloģijā” bija lieliska iespēja tikties ar Leonu Krivānu, Veltu Skursteni un Gunāru Placēnu, kuri atcerējās interesantākos mirkļus no filmēšanas procesa. Īpaši aizkustināja epizode, kad Leons Krivāns skatās filmas kadrus, bet viņa acīs ir asaras. Droši vien jau viņš arī domāja par laiku, kas ir aizgājis uz neatgriešanos.

Latvijas simtgadē skatītāju vērtējumam jau nodota virkne Latvijā uzņemto filmu. Skatītāju atsaucība ir ļoti liela, un gan jau arī pēc laika kāds no šiem kinodarbiem kļūs par klasiku un stāstu par tā tapšanu varēs atklāt “Filmas arheoloģijā”.

Komentēt

Spam protection by WP Captcha-Free

Lasītākie raksti Jaunākie komentāri "MZ" Afiša
  • Laure: Labdien, Es rakstu, lai informētu jūs, ka piedāvājam personīgos ...

  • Laure: Labdien, Es rakstu, lai informētu jūs, ka mēs piedāvājam person...

  • Redakcija: Nē, nav obligāti abonēt visam gadam, periodu varat izvēlēties, be...

  • gunta: jāpasūta visam gadam uzreiz?...

  • Šoferis: Sakiet kā ir ar kvalitāti šīgada asfaltam uz Kolberģi? Tur ''pie...

  • Redakcija: Vai Jums derētu arī elektroniskā versija jeb gribas avīzi drukātā...

No 6. līdz 21. decembrim Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā izglītojošā programma “Ottes saldie Ziemassvētki” gan pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, gan pieaugušajiem.

18. decembrī 12.00 Pededzes tautas namā rokdarbu pamatu apgūšana “Darbnīca dvēselei” – sveču liešanas meistardarbnīca.

19. decembrī 14.00 Alūksnes pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā radošā darbnīca “Mana Ziemassvētku eglīte”.

19. decembrī 15.00 Jaunannas Tautas namā Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas audzēkņu koncerts “Kā pamodināt Ziemassvētku vecīti?”.

Lasīt tālāk »

Reklāma