Mīlot latviešu kino

Dace Plaude

Kādreiz, vēl padomju gados, katrs latvietis par goda lietu uzskatīja apmeklēt kinoteātri, lai noskatītos jaunāko Rīgas kinostudijā uzņemto filmu. Atceros savus skolas gadus, kad Alūksnes pilī darbojās kinoteātris “Liesma”. Katras jaunas latviešu filmas parādīšanas uz ekrāniem bija Notikums un to seansi pulcēja pilnas skatītāju zāles.

Mana latviešu kino pieredze sākās ar “Vella kalpiem”, “Vella kalpiem vella dzirnavās”, un turpinājās ar “Dāvanu vientuļai sievietei”, “Ezera sonāti”, “Pūt, vējiņi”, “Melnā vēža spīlēm”, “Šīs bīstamās balkona durvis”, “Teātris” un citām. Šo filmu dēļ es iemīlēju latviešu kino. Un mīlu vēl joprojām, jo īpaši vecās filmas. Tādēļ vienmēr ar lielu interesei skatos raidījumus Latvijas Televīzijā “Filmas arheoloģija”, kas stāsta par Rīgas kinostudijā uzņemto latviešu filmu tapšanu. Intervijas ar filmu režisoriem, operatoriem, aktieriem, mūzikas autoriem, citiem to tapšanā iesaistītajiem ir kā ceļojums laikā, kad šķiet, ka zāle bija zaļāka, bet debesis – zilākas.

Jāņu laikā noskatījos jaunāko šīs sērijas raidījumu par filmu “Dāvana vientuļai sievietei”. Šī komēdija vienmēr uzlabojusi garastāvokli un, kaut arī saturs ir “aiz matiem pievilkts”, šo filmu skatoties, man vienmēr ir jāsmejas no visas sirds. Kolorītais blēžu pāris Leona Krivāna un Egona Maisaka atveidojumā, temperamentīgie Sietiņi – Velta Skurstene un Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš kā ugunīgais Zero, Helēnas Romanovas kolorītā Lora… Bet pāri visam – Vija Armane, kura šajā filmā ir gan milicijas darbiniece Gita, gan lauku mājas saimniece Kņopiene. Varu vien iedomāties, kādu prieku latviešu teātra karalienei sagādāja “dauzīšanās” līdz nepazīšanai nogrimmētās Kņopienes lomā.

“Filmas arheoloģija” vienmēr atgādina par laika ritējumu, jo ar daudziem no iemīļotajiem latviešu aktieriem nu varam tikties vairs tikai, skatoties filmas ar viņu piedalīšanos. Arī lielākā daļa lomu atveidotāju filmā “Dāvana vientuļai sievietei” tagad jau mūžībā. Taču “Filmas arheoloģijā” bija lieliska iespēja tikties ar Leonu Krivānu, Veltu Skursteni un Gunāru Placēnu, kuri atcerējās interesantākos mirkļus no filmēšanas procesa. Īpaši aizkustināja epizode, kad Leons Krivāns skatās filmas kadrus, bet viņa acīs ir asaras. Droši vien jau viņš arī domāja par laiku, kas ir aizgājis uz neatgriešanos.

Latvijas simtgadē skatītāju vērtējumam jau nodota virkne Latvijā uzņemto filmu. Skatītāju atsaucība ir ļoti liela, un gan jau arī pēc laika kāds no šiem kinodarbiem kļūs par klasiku un stāstu par tā tapšanu varēs atklāt “Filmas arheoloģijā”.

Komentēt

Spam protection by WP Captcha-Free

Lasītākie raksti Jaunākie komentāri "MZ" Afiša
  • Redakcija: Vai Jums derētu arī elektroniskā versija jeb gribas avīzi drukātā...

  • Guna Roze: Labdien! Paldies liels "Malienas ziņām" par publikāciju! :) Un ...

  • ooo: Smiekli nāca par ciparu kādu cēla to ŪĶI.......

  • Kolis: Beidzot!!!!...

  • Ziema: Bravo! Es domāju - savākt tik daudz šādus vārdus! Bet - jā, tā i...

  • Māris: Rakstā minētas telpu temperatūras ir visai interesantas, kaut vai...

21. septembrī 11.00 Annas bibliotēkā Dzejas diena “Kopā ar saullēktiem taviem” – veltījums Latvijai.

21. septembrī 16.00 Alūksnes mākslinieku kopizstādes “Radošais malēnieša šūpulis” atklāšana un tikšanās ar māksliniekiem.

22. septembrī Pededzē pasākums “Nāc manā dārziņā” – gaidām Jūs uz pasākumu ar pušķi no dārziem un laukiem. Labāko gaida balva. Programmā: “Tradīciju dārza” atklāšana, tirdziņš “Viss no dārza un pļavām, viss dārzam un pļavām”, vakarā atpūta tiem, kas strādā dārzā un pļavā.

22. septembrī no 10.00 pie Liepnas tautas nama Miķeļdienas tirdziņš ar ražas izstādi, 13.00 tautas namā sadancis “Pīlādžu liesmās”.

Lasīt tālāk »