Iedvesma ikdienai

Ilze Bogdanova

Iedvesma vajadzīga katram no mums. Lielākā vai mazākā mērā, biežāk vai retāk, bet bez iedvesmas neiztikt. Kādam tā nepieciešama, lai paveiktu netīkamas lietas vai piespiestos sevi izdarīt to, kas tajā brīdī it nemaz nešķiet saistošs. Tāpat iedvesma vajadzīga, lai motivētu sevi mainīties vai uzsākt kaut ko jaunu.

Šonedēļ par iedvesmu aizdomājos, piedaloties Alūksnes NVO atbalsta centra organizētās izstādes “Individuālā dualitāte” atklāšanā. Tās epicentrā ir 12 Alūksnes un Apes novadu cilvēki, kas darbojas biedrībās, nodibinājumos vai neformālajās grupās. Lai arī ar lielu daļu no viņiem ik pa laikam iznākusi saskarsme ikdienā, izstādē ievietotie stāsti mudināja paskatīties uz viņiem no cita rakursa. Arī novērtēt to, ko un kā viņi dara. Iepazīstoties ar stāstos iekļauto informāciju, pieķēru sevi pie domas, ka es taču to visu zināju, tomēr dīvainā kārtā uzskatīju par pašsaprotamu. It kā tas būtu viņu pienākums. Daļa no ikdienas darba, nevis pašiniciatīva un papildu ieguldījums, kas balstīts uz vēlmi izdarīt vairāk, lai labāk būtu ne vien pašiem, bet arī citiem cilvēkiem. Un, kad visi darbi tiek salikti kopā vienā lielā mozaīkā, tad gribas apbrīnā noelsties – cik gan daudz brīvā laika un pūļu tas prasījis! Kad izstādes atklāšanas pasākuma noslēgumā viena no tās autorēm – Ilze Zvejniece – atzina, ka sarunas ar šiem cilvēkiem iedvesmojušas viņu jauniem projektiem, gribējās viņai pievienoties. Šie stāsti patiešām iedvesmo. Un tieši ar to, ka tajos atspoguļoti tādi paši cilvēki, kā esi tu pats. Cilvēki, kuri dzīvo turpat, kur tu, kuriem tāpat kā tev ir savi ikdienas pienākumi un darbi, kuriem līdzīgi kā mums visiem ir labās un sliktās dienas, brīži, kad viss iet no rokas, un tiem pretī tādi momenti, kad nākas piespiesties, lai paveiktu pat visvienkāršākās lietas. Nekā pārcilvēciska. Nekā ārkārtēja. Ar to atšķirību, ka vieni savu brīvo laiku velta, lai paveiktu kaut ko labu ne tikai sev, bet arī citiem.

Tādā ziņā gribas mudināt, lai katrs izmantotu iespēju apmeklēt izstādi – vai nu lai iepazītos ar cilvēkiem, kādi dzīvo Alūksnes un Apes novados, vai arī lai uzzinātu vairāk par jau zināmām personībām. Runā, ka iedvesmai daudz nevajag. Atliek tikai atvērt acis un paskatīties uz pašsaprotamām lietām no cita skatpunkta. Un, iespējams, šī izstāde ir labs sākums, lai atskārstu, ka nekas nenotiek tāpat vien. Aiz katra darba stāv kāds cilvēks. Dzīvot labākā vidē gribas mums visiem, tāpēc jo vairāk būs cilvēki, kādi ir izstādes galvenie varoņi, kas negaida, bet dara, jo, iespējams, šīs pārmaiņas pienāks ātrāk un būs patīkamākas.

Komentēt

Spam protection by WP Captcha-Free

Lasītākie raksti Jaunākie komentāri "MZ" Afiša
  • BB: Arī Latvijā ir likumā noteikts, ka līdz 7 gadu vecumam ir jābūt p...

  • haha: ak dievs...

  • ooo: Atdodiet Mairim....

  • ANITA: LABI PATEIKTS!PALDIES!...

  • Ziema: Atceros Jūsu mammu kā brīnišķīgu,iejūtīgu pedagoģi un skolas dire...

  • Repsis: Pāris gadi būs jagaida....

Līdz 30. novembrim Annas kultūras namā izstāde “Bija tāds laiks…” – atjaunotajam Alūksnes rajonam – 50.

22. novembrī 9.00 Alsviķu bibliotēkā senioru grupas “Par prieku sev un citiem” tikšanās.

22. novembrī 13.30 Alūksnes Kultūras centrā interaktīva izrāde bērniem. Muzikāli teatrāla spēle “Vai pagaršot?”. Piedalās aktieri Egija Silāre, Māris Bezmers, Elizabete Balčus.

23. novembrī 17.00 Alūksnes pilsētas bibliotēkas lasītavā tikšanās ar novadpētnieku Jāni Poli par grāmatu “Jānis Greste: fotostāsts” un A. Pelēcis “Čabiņš” tapšanu.

Lasīt tālāk »