Bez iespējas atturēties

Sandra Apine

Tie, kas seko līdzi politiskajiem procesiem, noteikti atceras kādu svarīgu balsojumu 2011. gadā, kad KNAB Saeimai lūdza atļauju veikt kratīšanu tā laika deputāta Aināra Šlesera dzīves vietā. “Par” nobalsoja 35, “pret” – tikai 7, bet atturējās – 37, līdz ar to lūgums tika noraidīts. Kā zināms, tieši šis balsojums izsauca prezidenta Zatlera slaveno rīkojumu Nr. 2 un Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Faktiski sanāca tā, ka tie, kas šajā balsojumā atturējās, izšķīra vēsturiski svarīgu lēmumu. Pie tam tādu, kura atskaņas dzirdamas vēl šodien, kad īpaša komisija pēta, kāpēc nav notiesāti oligarhi. Tātad arī šiem deputātiem – atturībniekiem – par to ir jāuzņemas sava daļa atbildības.

Tas nozīmē, ka tikko ar vairāk nekā 11 tūkstošiem parakstu Saeimā iesniegtā pilsoņu iniciatīva likvidēt iespēju atturēties Saeimas balsojumos nav nekāda sīka formalitāte. It kā jau varētu domāt, ka tautai šis jautājums nebūs tik svarīgs kā citas iniciatīvas, kas to skar daudz tiešāk, piemēram, par pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu, nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim vai OCTA’s maksimālās cenas griestiem, tomēr, izrādās, kā minimums vienpadsmit tūkstoši vēlētāju saprot, ka Saeimas deputāti tiek ievēlēti, lai pieņemtu lēmumus, nevis lai izvairītos no tiem. Jo pašlaik Saeimas Kārtības rullis ļauj deputātiem ne tikai balsot “par” vai “pret” lēmumiem, bet arī “atturas”.

Jāpiebilst, ka daudzos parlamentos, tai skaitā valstīs ar gadsimtiem ilgām demokrātijas tradīcijām, deputātiem nav iespēju izlikties, ka atturas, bet faktiski balsot pret. Apvienotās Karalistes, ASV, Austrijas, Īrijas, Kanādas, Maltas, Nīderlandes, Slovēnijas un Austrālijas parlamentos nav iespēju balsot “atturas”. Dānijas un Zviedrijas deputātiem ir iespēja atturēties, bet lēmumu izšķir tikai “par” un “pret” balsis.

Taču ne tikai. Interesanti, kā norisinātos uzņēmumu darbība, ja cilvēki, kuriem jāpieņem svarīgi lēmumi, visu laiku izmantotu iespēju atturēties. Neko neizlemt. Palikt pa vidu starp “jā” un “nē”. Sak, labāk pastāvēšu malā, lai neizdošanās gadījumā mani nevarētu vainot. Domāju, ka uzņēmumos un organizācijās, kur rūp kaut kāda virzība uz priekšu un ir atbildība pret to, ko esi uzņēmies paveikt, tas nav iespējams. Cerams, izvairīšanās no atbildības par saviem lēmumiem tagad nebūs iespējama arī tautas kalpiem. Vai vismaz – šis būs pirmais solis vēlamajā virzienā.

1 komentārs

  1. ANITA:

    LABI PATEIKTS!PALDIES!

Komentēt

Spam protection by WP Captcha-Free

Lasītākie raksti Jaunākie komentāri "MZ" Afiša
  • Šoferis: Sakiet kā ir ar kvalitāti šīgada asfaltam uz Kolberģi? Tur ''pie...

  • Redakcija: Vai Jums derētu arī elektroniskā versija jeb gribas avīzi drukātā...

  • Guna Roze: Labdien! Paldies liels "Malienas ziņām" par publikāciju! :) Un ...

  • ooo: Smiekli nāca par ciparu kādu cēla to ŪĶI.......

  • Kolis: Beidzot!!!!...

  • Ziema: Bravo! Es domāju - savākt tik daudz šādus vārdus! Bet - jā, tā i...

No 5. līdz 30. novembrim Malienas tautas nama foajē Ilmāra Sināta fotogrāfiju izstāde “Mana mīlestība – mana Latvija”.

16. novembrī 18.00 Kolberģa tautas namā “Latvijai – 100” koncerts “Silta, jauka istabiņa”. Ieeja brīva. 21.00 valsts svētku balle kopā ar Zigmāru & Edgaru Krūmiņiem. Balle pie galdiņiem. Ieeja brīva.

16. novembrī 19.00 Alūksnes Kultūras centrā “Latvijai 100” – Alūksnes Kultūras centra tautas mākslas kolektīvu dižkoncerts “Ar mājas sajūtu sirdī”. Ieeja bez maksas.

16. novembrī 19.00 Pededzes tautas namā svētku sarīkojums par godu Latvijas 100. dzimšanas dienai “Te ir mana dzimtene”.

Lasīt tālāk »

Reklāma