Uz rudens sliekšņa

Dace Plaude

Dzeltenos, oranžos un sarkanos toņos sāk iekrāsoties koki, nepārprotami liecinot par rudens tuvošanos Alūksnē. Vasara beidzas, šogad tā arī pa īstam nesākusies, un priecēja vien tikai ar nedaudzām siltām vai karstām dienām. Arī saulīte šovasar bijusi, ai, cik skopa… Bet vajadzēja taču smelties spēku nebeidzamajam rudenim, kas, šķiet, drīz Latvijā kļūs par vienīgo gadalaiku.

Un tad neatliek nekas cits, kā tverties pie mirkļiem, kas kļūst par spēka un iedvesmas avotu, piešķirot dzīvei košākas krāsas. Izrādās, tādu šovasar nav bijis maz, un tie piedzīvoti tepat, Alūksnes pusē, un kaimiņu – Apes novadā. Šovasar vairākkārt bija iespēja “kuģot” pa Alūksnes ezeru – gan ar kuģīti “Marienburg”, gan ar plostu “Kaija”, atkal un atkal pārliecinoties, cik mainīgs un maģisks spēj būt Alūksnes ezers. Katrs no šiem braucieniem bija ar savu, īpašu burvību, taču īpaši paliks atmiņā nakts brauciens ar “Kaiju” kādā siltā un mierīgā jūlija vakarā kopā ar komandas biedriem no “Prāta laboratorijas”, kurā aicinājām līdzi sev tuvus un mīļus cilvēkus, vērojām neaizmirstamu saulrietu, klausījāmies gides Ilonas emocionālo stāstījumu, uz mirkli piestājām pie izgaismotā gājēju tilta un priecājāmies par skatiem, kas no ezera paveras uz naksnīgo Alūksni.

Par spilgtiem, atmiņā paliekošiem iespaidiem šovasar gādāja starptautiskā deju festivāla “Alūksnes vasara” vieskolektīvi, kas Alūksnes pilsētas svētku laikā viesojās mūsu pilsētā, dodot iespēju iepazīt citu tautu kultūru un priecējot ar košiem un krāšņiem tautas tērpiem, kā arī ar aizrautīgu muzicēšanu pēc koncertiem, kas klusajās Alūksnes ielās atbalsojās arī pēc tiem.

Ar savu īpašo gaisotni atmiņā paliks grupas “Menuets” koncerts Apes estrādē Apes pilsētas svētkos. Savējie sapratīs, jo šo koncertu klausījās tie, kas izauguši ar “Menueta” un Imanta Kalniņa dziesmām, tie, kuri ar tām izdzīvojuši savu jaunību, zina to vārdus un varēja kopā ar “Menuetu” izdziedāt “Viņi dejoja vienu vasaru”, “Dzeguzes balsi”, “Lilioma dziesmu” un daudzas citas Imanta Kalniņa dziesmas.

Un vēl no šīs vasaras paņemšu sev līdzi rožu smaržu. Ciemojoties pie mūzikas skolotājas Lāsmas Cunskas viņas rožu valstībā, sapratu, ka tik krāšņi tās var uzziedēt, vienīgi pateicoties kopējas rūpēm un mīlestībai.

Komentēt

Spam protection by WP Captcha-Free

Lasītākie raksti Jaunākie komentāri "MZ" Afiša
  • BB: Arī Latvijā ir likumā noteikts, ka līdz 7 gadu vecumam ir jābūt p...

  • haha: ak dievs...

  • ooo: Atdodiet Mairim....

  • ANITA: LABI PATEIKTS!PALDIES!...

  • Ziema: Atceros Jūsu mammu kā brīnišķīgu,iejūtīgu pedagoģi un skolas dire...

  • Repsis: Pāris gadi būs jagaida....

Līdz 30. novembrim Annas kultūras namā izstāde “Bija tāds laiks…” – atjaunotajam Alūksnes rajonam – 50.

22. novembrī 9.00 Alsviķu bibliotēkā senioru grupas “Par prieku sev un citiem” tikšanās.

22. novembrī 13.30 Alūksnes Kultūras centrā interaktīva izrāde bērniem. Muzikāli teatrāla spēle “Vai pagaršot?”. Piedalās aktieri Egija Silāre, Māris Bezmers, Elizabete Balčus.

23. novembrī 17.00 Alūksnes pilsētas bibliotēkas lasītavā tikšanās ar novadpētnieku Jāni Poli par grāmatu “Jānis Greste: fotostāsts” un A. Pelēcis “Čabiņš” tapšanu.

Lasīt tālāk »