Septembra krāsu varavīksnes

Daina Siņeļņikova

Katra septembra varavīksnē mums ikvienam ir savi toņi – iezīmēti ar mulsumu, cerību un īpašu mīlestību. Vienreizēji. Tik baltas un lielas pils augsto slieksni kā pirms 67 gadiem tagad, šķiet, nekad nav nācies pārkāpt. Tomēr pēc 11 gadiem to nācās darīt, jo jaunais direktors, dienu pirms mācību gada sākuma nonācis izmisumā – 1. un 3. apvienotajai klasei nav audzinātāja, meklēja aizvietotāju. Septembra varavīksnē bija jāizdara jauns triepiens – no vēlēšanās tālāk mācīties par skolotāju, sākt mācīt bērnus…

Kopš tā tālā 1961. gada 1. septembra šī rudens diena man iezīmējās visos toņos un meklē veldzi, lai slāpes varētu dzesēt līdz nākamajam, kaut arī sen jau maizes darbs bija pavisam cits. Kā tev ir, māmiņa un tēti, un tavam pirmklasniekam? Kā tev, jaunais cilvēk, kam sākas pēdējais mācību gads pirmajā skolā? Un tev, skolotāj, brīdī, kad nākamie audzināmie spiežas cits pie cita, lai pasteigtos savu asteru pušķi vai gladiolu zobenus pasniegt vienam no pirmajiem? Vai arī jums 1. septembris kļūs un paliks par svarīgu Goda dienu ģimenē?

Man šī Goda diena ir svarīga ar to, ka varu varavīksnē vairāk ieraudzīt košās krāsas. Arī šogad. Te ir atzinības apliecinājums dēlam par uzvaru rajona zīmēšanas olimpiādē. Te ir mazdēla izcīnītā zelta medaļa rudens krosā komandu cīņā rajona mērogā. Te ir mazmazmeitas foto uzņēmums, kurā viņa redzama pēc apstiprinājuma, ka otro gadu pēc kārtas atzīta par skolas labāko skolnieci. Un tad mazsvarīgs paliek daudz kas no tā, par ko neapmierināta ir daļa no sabiedrības, un pat solījumi, ar ko baro valdība un ministrijas. Svarīgāki tad par visu ir skolotājs, skolēns un ģimene. Un ceļa maize.

Savā profesijā lielāko darba gadu daļu esmu stāstījusi par to, kas saistīts ar izglītību un cilvēkiem, kas strādā šajā nozarē. Lai tas man godprātīgi izdotos, arī ir bijuši zinoši un gudri cilvēki, kas man devuši ceļa maizi. Un nestāstiet, ka visu nosaka talants. Tas ir jākopj un jābaro. To virzīt prata manas latviešu valodas skolotājas Veronika Slapjuma pamatskolā un Zelma Kubuliņa vidusskolā. Joprojām apbrīnoju to degsmi, ar kādu strādāja Emma Valija Šļukuma, Ārija Bērziņa, Vija Svikle, Vladimirs Maļinovskis, Ēvalds Vanags, Aina Cekula, Anna Akmene un citi izcili pedagogi, par kuru darbiem nācies stāstīt rajona laikrakstā. Dzīve nemitīgi virzās pa spirāli augšup. Mainās paaudzes un līdzās tam visa sabiedrība. Nemainīga paliek tikai atziņa, ko izteikusi mūsu novadniece, skolotājas meita Lija Brīdaka: “Ir skolotājam vienmēr jābūt īstam, un vienmēr patiesam, cik patiess vien var būt.”

…Un tad arī jūs ne tikai 1. septembrī, bet pēc daudziem gadiem piedzīvosiet to mirkli, kā es šajā augustā, kad pēkšņi apskaujot tikpat sirma galva tev pieglaužas sveicienā: “Labdien, manu skolotāj…”

Komentēt

Spam protection by WP Captcha-Free

Lasītākie raksti Jaunākie komentāri "MZ" Afiša
  • BB: Arī Latvijā ir likumā noteikts, ka līdz 7 gadu vecumam ir jābūt p...

  • haha: ak dievs...

  • ooo: Atdodiet Mairim....

  • ANITA: LABI PATEIKTS!PALDIES!...

  • Ziema: Atceros Jūsu mammu kā brīnišķīgu,iejūtīgu pedagoģi un skolas dire...

  • Repsis: Pāris gadi būs jagaida....

Līdz 30. novembrim Annas kultūras namā izstāde “Bija tāds laiks…” – atjaunotajam Alūksnes rajonam – 50.

17. novembrī 14.00 Viktora Ķirpa Ates muzejā Latvijas valsts dzimšanas dienai veltīts svinīgs pasākums un Kalncempju pagasta pārvaldes cildinājumu pasniegšana.

17. novembrī 18.00 Mārkalnes tautas namā “Ar mīlestību Latvijai” – svinīgs pasākums valsts dzimšanas dienā, jaundzimušo sumināšana, 20.00 atpūtas vakars.

17. novembrī 19.00 Kolberģa tautas namā Valsts svētku koncerts “Mēs savai Latvijai tik dažādi”. Ieeja: bez maksas. 21.00 svētku balle ar groziņiem kopā ar grupu “Putukvass”.

Lasīt tālāk »