Viens stāsts par kapusvētkiem

Dace Plaude

“Daudzas lietas, ko darām regulāri, īpaši neapceram, un pie tādām šķietami pašsaprotamām norisēm pieder ik gadu visos Latvijas kapos atzīmējamie kapusvētki, nosaukti dīvainā vārdkopā, kurā vienuviet apvienota miršanas (kapu) un svinēšanas (svētki) ideja,” saka viena no grāmatas “Kopā kapos”, kurā apkopotas fotogrāfijas, intervijas un esejas par kapusvētkiem, tekstu autorēm Janīna Kursīte.

Esmu pārliecināta, ka katrai alūksniešu ģimenei ir savs stāsts par kapusvētkiem, jo kurš gan nezina, ka lielākie kapusvētki Latvijā ir Alūksnē un augusta pirmajā svētdienā ceļu uz dzimto pusi mēro ļaudis no tuvienes un tālienes? Savs stāsts par kapusvētku tradīcijām ir arī mūsu ģimenei. Man kopš mazotnes šķita, ka tas ir lielākais notikums gadā, un es to uztvēru kā svētkus. Jo kapusvētku nedēļā pie mums ciemojās mammas jaunības dienu draudzene un darba kolēģe Maija no Bīriņiem un viņas brālis Alfons ar ģimeni no Rīgas. Viņi abi bija dzimuši šajā pusē, tādēļ arvien juta un saglabāja saikni ar malēniešiem, jo abiem Alūksnē dzīvoja māsīca Vija un Alūksnes Lielajos kapos bija apglabāti viņu vecāki, vēlāk – arī māsa Aija un brālis Ojārs.

Maija šeit bija mācījusies vidusskolā un arī uzsākusi skolotājas darba gaitas, tādēļ, atbraucot uz kapusvētkiem, vienmēr apstaigāja kādreizējo kolēģu un paziņu kapu kopiņas. Bieži vien šis gājiens pa kapiem ieilga, jo pa ceļam allaž gadījās satikt savus skolasbiedrus vai kādreizējos audzēkņus. Savukārt Alfons bērnībā bija “Malienas Ziņu” avīžpuika un tieši no viņa pirmo reizi dzirdēju leģendāro saukli “”Malienas Ziņas” – svaigas kā bliņas, nopērciet viņas!”. Pienākot pie vecāku kapu kopiņām, viņš vienmēr noliecās pie tām un, domās sasveicinoties, noglāstīja kapu plāksnītes…

Uz kapusvētkiem Alūksnē gan Maija, gan Alfons katru gadu ceļu mēroja arī tad, kad abi jau bija pārkāpuši astotā gadu desmita slieksnim, līdz pat sava mūža nogalei. Par to, lai viņi varētu atbraukt uz dzimto pusi, vienmēr gādāja Alfona audžumeita Inta un Maijas krustdēls Vilnis. “Vai bija, kā bija?” tas bija viens no Alfona iemīļotākajiem teicieniem. To atceroties, man ik reizi jādomā par mūsu daudzajiem neviltoti sirsnīgajiem tikšanās un kopā būšanas mirkļiem, un par draudzību, kas, pateicoties kapusvētkiem, turpinājusies vairākus gadu desmitus.

Komentēt

Spam protection by WP Captcha-Free

Lasītākie raksti Jaunākie komentāri "MZ" Afiša
  • Ziema: Bravo! Es domāju - savākt tik daudz šādus vārdus! Bet - jā, tā i...

  • Māris: Rakstā minētas telpu temperatūras ir visai interesantas, kaut vai...

  • Nezinams: Esmu bijusi pie Sintijas uz masāžam,un biju ļoti apmierināta! Brī...

  • alūksniete: ļoti skaista šogad egle, paldies!...

  • BB: Arī Latvijā ir likumā noteikts, ka līdz 7 gadu vecumam ir jābūt p...

  • haha: ak dievs...

Aprīļa piektdienās 16.00 un 17.00 Mārkalnes tautas namā vingrošanas nodarbības projektā „Dzīvo vesels Alūksnes novadā!”.

25. aprīlī 9.00 Alsviķu bibliotēkā senioru grupas “Par prieku sev un citiem” tikšanās.

25. aprīlī 18.30 Alūksnes Kultūras centrā spēlfilma “Kriminālās ekselences fonds”.

26. aprīlī no 16.30 līdz 18.30 Pilssalas stadionā skriešanas seriāla „Alūksnes pavasaris” III kārta.

Lasīt tālāk »