Kapusvētku stāsti

Latviešiem kapusvētki ir godu diena. Daudzi tai gatavojas jau krietnu laiku iepriekš, cepot pīrāgus un raušus, brūvējot miestiņu, noberžot mājas slieksni baltu jo baltu un uzvelkot karoga mastā sarkanbaltsarkano karogu. Daudziem šī diena kalendārā ir apvilkta ar sarkanu apli, lai, pasarg’ Dievs, par to neaizmirstu un jau savlaicīgi izbrīvētos no darbiem, jo kapusvētku apmeklējums ir ikgadējs “obligāts rituāls”, kas nav atliekams.

Šķiet, trāpīgāk, kā to izdarījušas Laura Uzule un Vita Zelče grāmatā “Latviešu kapusvētki: identitātes rituāls”, par kapusvētku būtību un nozīmību nevar pateikt. Domāju, katrs no mums šajā raksturojumā atrod kaut ko par sevi, taču katram ir arī savs stāsts par to, kādēļ viņš ir atnācis. Šajā pirmssvētku nedēļā, kad Alūksnes Lielajos kapos ir liela rosība un daudzi vēl steidz izdarīt pēdējos sakopšanas darbiņus, gribējām dažus no tiem dzirdēt.

Sandra Apine
Vairāk lasiet laikrakstā “Malienas Ziņas” 04.08.2017.

Publicēšanas datums: 4. augusts pulksten 10.01. Nav komentāru