Vai protam atpūsties?

Sandra Apine

Atvaļinājums – tā ir tāda lieta, par kuru vasarā runā visi gandrīz tikpat bieži kā par laikapstākļiem.

Protams, vairākumam, vārds “atvaļinājums” rada tikai un vienīgi pozitīvas emocijas, seja savelkas smaidā un seko ilgpilna nopūta gan gadījumā, kad tas vēl gaidāms, gan tad, ja tikko beidzies un cilvēks jau ir pie “darba galda”. Taču ir arī cilvēki, kas uz jautājumu par atvaļinājumu pauž teatrālu izbrīnu, sak, kas gan tas tāds, atzīstot, ka atvaļinājumā nekad neiet vai netiek un pie tā ir pieraduši. Trešā kategorija ir kaut kur pa vidu – it kā atvaļinājumu gribas un vajag, bet tā īsti neprot atvaļinājumā uzvesties. Mēdz teikt, ka nesaplānots atvaļinājums nav nekāds atvaļinājums. Taču ir arī opozīcija – tieši neplānošanā ir tas sāls, jo plānu pietiek jau ikdienā. Vieniem labs atvaļinājums nozīmē ceļošanu, turpretī citi oponē: ceļošana nav nekāda atpūta, jo tā saistās ar stresu. Arī mediķi apliecina – izrādās, pilnvērtīgi varot atpūsties vienīgi atrodoties drošā vidē – savā dzīvoklī, vasarnīcā, lauku mājā – un nolienot mīļā vietiņā, kur nekas īpašs nenotiek, viss ir paredzams, var kontrolēt situāciju un atslābt. Daudziem ir grūti pieņemt, ka atpūta var būt arī nekā nedarīšana. “Ko dari atvaļinājumā?” “Neko!”. Dziļdomīga pauze. Starp citu, ja francūzis ejot pastaigāties, par viņu sakot – dodas promenādē. Ja latvietis iet vienkārši bez mērķa staigāt, tad jādzird – ko vazājas apkārt, vai tad nav ko darīt?

Grūti pateikt, kāda atvaļinājuma piekritēja esmu, tikai zinu, ka attieksme pret atvaļinājumu laika gaitā ir mainījusies. Ja divdesmit, trīsdesmit gadu vecumā atvaļinājuma vajadzību neizjutu, un četru nedēļu brīvsolī nedevos vismaz piecus gadus pēc kārtas, tad, kļūstot vecākai, situācija mainās. Pie tam, vairāk strādājot, gribas arī kvalitatīvāk atpūsties. Vēl viena problēma ir darba specifika – žurnālista profesijā pilnībā atslēgties no darba ir grūts uzdevums, un, jāatzīst, es to mācos joprojām. Latvijā katram strādājošam vidēji pienākas četru nedēļu ilgs atvaļinājums. Tad nu jāatzīst, ka pirmajā nedēļā domas joprojām ir darbā, otrajā tāpat vēl notiek zināma attālināta pieslēgšanās procesam, trešajā kļūst skaidrs, ka nu jau gan beidzot kaut kas jāieplāno, bet ceturtajā – kad jau drīz jāatgriežas ierindā – ir pilnīgi skaidrs, ka tagad tik varētu sākt tā pa īstam atpūsties. Lai kādas būtu atvaļinājuma vēlmes un iespējas, laikam svarīgākais ir atcerēties – savs laiks darbam, savs atpūtai. Lai jums jauks atvaļinājumu laiks – lai kā arī to pavadāt!

Komentēt

Spam protection by WP Captcha-Free

Lasītākie raksti Jaunākie komentāri "MZ" Afiša
  • BB: Arī Latvijā ir likumā noteikts, ka līdz 7 gadu vecumam ir jābūt p...

  • haha: ak dievs...

  • ooo: Atdodiet Mairim....

  • ANITA: LABI PATEIKTS!PALDIES!...

  • Ziema: Atceros Jūsu mammu kā brīnišķīgu,iejūtīgu pedagoģi un skolas dire...

  • Repsis: Pāris gadi būs jagaida....

Līdz 30. novembrim Annas kultūras namā izstāde “Bija tāds laiks…” – atjaunotajam Alūksnes rajonam – 50.

22. novembrī 9.00 Alsviķu bibliotēkā senioru grupas “Par prieku sev un citiem” tikšanās.

22. novembrī 13.30 Alūksnes Kultūras centrā interaktīva izrāde bērniem. Muzikāli teatrāla spēle “Vai pagaršot?”. Piedalās aktieri Egija Silāre, Māris Bezmers, Elizabete Balčus.

23. novembrī 17.00 Alūksnes pilsētas bibliotēkas lasītavā tikšanās ar novadpētnieku Jāni Poli par grāmatu “Jānis Greste: fotostāsts” un A. Pelēcis “Čabiņš” tapšanu.

Lasīt tālāk »