Vai protam atpūsties?

Sandra Apine

Atvaļinājums – tā ir tāda lieta, par kuru vasarā runā visi gandrīz tikpat bieži kā par laikapstākļiem.

Protams, vairākumam, vārds “atvaļinājums” rada tikai un vienīgi pozitīvas emocijas, seja savelkas smaidā un seko ilgpilna nopūta gan gadījumā, kad tas vēl gaidāms, gan tad, ja tikko beidzies un cilvēks jau ir pie “darba galda”. Taču ir arī cilvēki, kas uz jautājumu par atvaļinājumu pauž teatrālu izbrīnu, sak, kas gan tas tāds, atzīstot, ka atvaļinājumā nekad neiet vai netiek un pie tā ir pieraduši. Trešā kategorija ir kaut kur pa vidu – it kā atvaļinājumu gribas un vajag, bet tā īsti neprot atvaļinājumā uzvesties. Mēdz teikt, ka nesaplānots atvaļinājums nav nekāds atvaļinājums. Taču ir arī opozīcija – tieši neplānošanā ir tas sāls, jo plānu pietiek jau ikdienā. Vieniem labs atvaļinājums nozīmē ceļošanu, turpretī citi oponē: ceļošana nav nekāda atpūta, jo tā saistās ar stresu. Arī mediķi apliecina – izrādās, pilnvērtīgi varot atpūsties vienīgi atrodoties drošā vidē – savā dzīvoklī, vasarnīcā, lauku mājā – un nolienot mīļā vietiņā, kur nekas īpašs nenotiek, viss ir paredzams, var kontrolēt situāciju un atslābt. Daudziem ir grūti pieņemt, ka atpūta var būt arī nekā nedarīšana. “Ko dari atvaļinājumā?” “Neko!”. Dziļdomīga pauze. Starp citu, ja francūzis ejot pastaigāties, par viņu sakot – dodas promenādē. Ja latvietis iet vienkārši bez mērķa staigāt, tad jādzird – ko vazājas apkārt, vai tad nav ko darīt?

Grūti pateikt, kāda atvaļinājuma piekritēja esmu, tikai zinu, ka attieksme pret atvaļinājumu laika gaitā ir mainījusies. Ja divdesmit, trīsdesmit gadu vecumā atvaļinājuma vajadzību neizjutu, un četru nedēļu brīvsolī nedevos vismaz piecus gadus pēc kārtas, tad, kļūstot vecākai, situācija mainās. Pie tam, vairāk strādājot, gribas arī kvalitatīvāk atpūsties. Vēl viena problēma ir darba specifika – žurnālista profesijā pilnībā atslēgties no darba ir grūts uzdevums, un, jāatzīst, es to mācos joprojām. Latvijā katram strādājošam vidēji pienākas četru nedēļu ilgs atvaļinājums. Tad nu jāatzīst, ka pirmajā nedēļā domas joprojām ir darbā, otrajā tāpat vēl notiek zināma attālināta pieslēgšanās procesam, trešajā kļūst skaidrs, ka nu jau gan beidzot kaut kas jāieplāno, bet ceturtajā – kad jau drīz jāatgriežas ierindā – ir pilnīgi skaidrs, ka tagad tik varētu sākt tā pa īstam atpūsties. Lai kādas būtu atvaļinājuma vēlmes un iespējas, laikam svarīgākais ir atcerēties – savs laiks darbam, savs atpūtai. Lai jums jauks atvaļinājumu laiks – lai kā arī to pavadāt!

Komentēt

Spam protection by WP Captcha-Free

Lasītākie raksti Jaunākie komentāri "MZ" Afiša
  • Redakcija: Vai Jums derētu arī elektroniskā versija jeb gribas avīzi drukātā...

  • Guna Roze: Labdien! Paldies liels "Malienas ziņām" par publikāciju! :) Un ...

  • ooo: Smiekli nāca par ciparu kādu cēla to ŪĶI.......

  • Kolis: Beidzot!!!!...

  • Ziema: Bravo! Es domāju - savākt tik daudz šādus vārdus! Bet - jā, tā i...

  • Māris: Rakstā minētas telpu temperatūras ir visai interesantas, kaut vai...

24. oktobrī 9.00 Alsviķu bibliotēkā tiekas senioru grupa “Par prieku sev un citiem”.

24. oktobrī 11.00 Māriņkalna tautas namā radošas rudens darbnīcas bērniem.

No 24. līdz 26. oktobrim Pededzes pamatskolā 3 dienu nometne “Jauno pētnieku skola”, kuras laikā Alūksnes novada skolēni pētīs ebreju vēsturisko pēdu esamību novadā. Nometnes noslēgumā, 27. oktobrī 12.00 Pededzes tautas namā Rīgas un Alūksnes novada mākslinieku koncerts “No Eilatas līdz Pededzei”. Uzstāsies ebreju meiteņu deju grupa “Eilat” un Alūksnes novada pašdarbības ansambļi. Koncerta laikā tiks apbalvoti labākie fotokonkursa „Iepazīstam Alūksnes ebreju vēsturi!” dalībnieki.

Lasīt tālāk »