Visvairāk sāp vienaldzība

Dace Plaude

Kopš 2. jūlija visā Latvijā uzzināja par mazo zēnu no Liepājas Ivanu Berladinu. Valsts policija aicināja iesaistīties brīvprātīgos piecgadīgā zēna meklēšanā, kurš iepriekšējā dienā ap pusdeviņiem no rīta izgājis no savas dzīvesvietas. No fotogrāfijas, kas tika publicēta daudzās interneta vietnēs, uz mums raudzījās mazs puisēns ar savam vecumam, šķiet, neraksturīgi nopietnu un vērīgu acu skatienu.

Pēc desmit dienām otrdienas vakarā plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka pazudušais puisēns ir atrasts bez dzīvības pazīmēm meža masīvā brikšņos Grobiņas novada Dubeņos. Šī ziņa satrieca un uzrunāja dziļi personiski. Jo aizvadītajās desmit dienās Ivans bija kļuvis arī par manu dzīves daļu. Sekojot publiskotajai informācijai par jaunumiem pazudušā Ivana lietā, tik ļoti gribējās cerēt, ka zēns atradīsies sveiks un vesels, jo tik daudz labas gribas cilvēku bija iesaistījušies viņa meklēšanā. Diemžēl cerības nepiepildījās, un paliek daudz neatbildētu – kāpēc?

Ivans nav pirmais un nav pēdējais bērns, kas pazudis Latvijā. Tas notiek ik pa laikam, un pazūd ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Taču ne visi pazušanas gadījumi izraisa tik plašu rezonansi. Arī pirms gada Engures novadā pazuda nepilnus divus gadus vecs zēns, taču viņš, arī pateicoties daudzu brīvprātīgo iesaistei, tika atrasts, un tas bija stāsts ar laimīgām beigām. Tomēr stāsts par Ivanu ir pavisam cits.

Visvairāk šajā gadījumā sāp vienaldzība. No vienas puses – vairāki tūkstoši cilvēku devās meklēt mazo Ivanu, taču tajā pašā laikā neviens ne uz ielas, ne veikalā, ne arī autobusā neizrādīja interesi, kāpēc tik mazs puisēns ir viens. Un vēl – bērns visupirms ir vecāku atbildība. Mazais Ivans no savas dzīvesvietas izgāja 1. jūlijā no rīta, bet ģimene par to policijai ziņoja tikai nākamajā dienā. Kā liecina plašsaziņas līdzekļos publiskotā informācija, zēna māte domājusi, ka puisēns ir kopā ar vecmammu, tāpēc tik vēlu ziņojusi par zēna pazušanu.

Notikums ar Ivanu rosina domāt arī par to, cik redzīgi mēs esam pret to, kas notiek ap mums un ar cilvēkiem, kas ikdienā ir mums līdzās. Kādi mēs īsti esam – vienaldzīgi vai atsaucīgi, nevērīgi vai iejūtīgi? Trešdien Liepājā pie mazā Ivana mājas gūla svecītes, bet Karaostas katedrālē notika aizlūgums. Arī Alūksnē, kafejnīcā “Gustiņš” bija iedegta svecīte, kas apsieta ar melnu lentu… Jā, šādi mirkļi saliedē. Un māca kaut domās kļūt labākiem…

Komentēt

Spam protection by WP Captcha-Free

Lasītākie raksti Jaunākie komentāri "MZ" Afiša
  • bizonis: Ja ministri ir tik švaki, ka tiem vajadzīgi padomnieki un konsult...

  • taurs: Par tiem droniem vispār vajadzētu dot purnā....

  • Riga: Uldis Mūrnieks -- krāpnieks!...

  • Laure: Labdien, Es rakstu, lai informētu jūs, ka mēs piedāvājam individ...

  • Laure: Labdien, Es rakstu, lai informētu jūs, ka piedāvājam personīgos ...

  • Laure: Labdien, Es rakstu, lai informētu jūs, ka mēs piedāvājam person...

No 6. līdz 21. decembrim Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā izglītojošā programma “Ottes saldie Ziemassvētki” gan pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, gan pieaugušajiem.

18. decembrī 12.00 Pededzes tautas namā rokdarbu pamatu apgūšana “Darbnīca dvēselei” – sveču liešanas meistardarbnīca.

19. decembrī 14.00 Alūksnes pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā radošā darbnīca “Mana Ziemassvētku eglīte”.

19. decembrī 15.00 Jaunannas Tautas namā Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas audzēkņu koncerts “Kā pamodināt Ziemassvētku vecīti?”.

Lasīt tālāk »

Reklāma