Visvairāk sāp vienaldzība

Dace Plaude

Kopš 2. jūlija visā Latvijā uzzināja par mazo zēnu no Liepājas Ivanu Berladinu. Valsts policija aicināja iesaistīties brīvprātīgos piecgadīgā zēna meklēšanā, kurš iepriekšējā dienā ap pusdeviņiem no rīta izgājis no savas dzīvesvietas. No fotogrāfijas, kas tika publicēta daudzās interneta vietnēs, uz mums raudzījās mazs puisēns ar savam vecumam, šķiet, neraksturīgi nopietnu un vērīgu acu skatienu.

Pēc desmit dienām otrdienas vakarā plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka pazudušais puisēns ir atrasts bez dzīvības pazīmēm meža masīvā brikšņos Grobiņas novada Dubeņos. Šī ziņa satrieca un uzrunāja dziļi personiski. Jo aizvadītajās desmit dienās Ivans bija kļuvis arī par manu dzīves daļu. Sekojot publiskotajai informācijai par jaunumiem pazudušā Ivana lietā, tik ļoti gribējās cerēt, ka zēns atradīsies sveiks un vesels, jo tik daudz labas gribas cilvēku bija iesaistījušies viņa meklēšanā. Diemžēl cerības nepiepildījās, un paliek daudz neatbildētu – kāpēc?

Ivans nav pirmais un nav pēdējais bērns, kas pazudis Latvijā. Tas notiek ik pa laikam, un pazūd ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Taču ne visi pazušanas gadījumi izraisa tik plašu rezonansi. Arī pirms gada Engures novadā pazuda nepilnus divus gadus vecs zēns, taču viņš, arī pateicoties daudzu brīvprātīgo iesaistei, tika atrasts, un tas bija stāsts ar laimīgām beigām. Tomēr stāsts par Ivanu ir pavisam cits.

Visvairāk šajā gadījumā sāp vienaldzība. No vienas puses – vairāki tūkstoši cilvēku devās meklēt mazo Ivanu, taču tajā pašā laikā neviens ne uz ielas, ne veikalā, ne arī autobusā neizrādīja interesi, kāpēc tik mazs puisēns ir viens. Un vēl – bērns visupirms ir vecāku atbildība. Mazais Ivans no savas dzīvesvietas izgāja 1. jūlijā no rīta, bet ģimene par to policijai ziņoja tikai nākamajā dienā. Kā liecina plašsaziņas līdzekļos publiskotā informācija, zēna māte domājusi, ka puisēns ir kopā ar vecmammu, tāpēc tik vēlu ziņojusi par zēna pazušanu.

Notikums ar Ivanu rosina domāt arī par to, cik redzīgi mēs esam pret to, kas notiek ap mums un ar cilvēkiem, kas ikdienā ir mums līdzās. Kādi mēs īsti esam – vienaldzīgi vai atsaucīgi, nevērīgi vai iejūtīgi? Trešdien Liepājā pie mazā Ivana mājas gūla svecītes, bet Karaostas katedrālē notika aizlūgums. Arī Alūksnē, kafejnīcā “Gustiņš” bija iedegta svecīte, kas apsieta ar melnu lentu… Jā, šādi mirkļi saliedē. Un māca kaut domās kļūt labākiem…

Komentēt

Spam protection by WP Captcha-Free

Lasītākie raksti Jaunākie komentāri "MZ" Afiša
  • Māris: Rakstā minētas telpu temperatūras ir visai interesantas, kaut vai...

  • Nezinams: Esmu bijusi pie Sintijas uz masāžam,un biju ļoti apmierināta! Brī...

  • alūksniete: ļoti skaista šogad egle, paldies!...

  • BB: Arī Latvijā ir likumā noteikts, ka līdz 7 gadu vecumam ir jābūt p...

  • haha: ak dievs...

  • ooo: Atdodiet Mairim....

19. janvārī 17.00 Kolberģa tautas namā animācijas filmu pēcpusdiena.

19. janvārī 18.00 Māriņkalna tautas namā pasākums “Pie tējas tases”.

19. janvārī 18.00 pie Mālupes Saieta nama 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīts pasākums „Ar domu par rītdienu” (rīko Saieta nams sadarbībā ar bibliotēku).

19. – 20. janvārī Alūksnes novadā Latvijas čempionāts autorallijā, rallijs “Alūksne 2018”. Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs un pie ieejas ātrumposmos.

Lasīt tālāk »