Vai bezdarbs nebaida un ienākumu pietiek tāpat?

Aivita Lizdika

Ikdienā visbiežāk nākas iegriezties pārtikas lielveikalos, kur pircējus jau ierasti apkalpo sieviešu dzimtes pārdevējas. Viņas pārsvarā ir profesionālas, pārzina sava amata pienākumus, ir laipnas pret pircējiem un atsaucīgas. Tāpat vienmēr patīkami ir iegriezties sadzīves tehnikas veikalā Alūksnē, kur pretim ar priecīgu sveicienu nāk pārdevēji vīrieši. Viņi ir zinoši, labprāt palīdz pircējam izvēlēties nepieciešamo preci, pastāstot par to sīkāk, veic preces pasūtījumu, ja tādas konkrētajā brīdī nav veikalā, izsniedz čekus par pirkumu vai izraksta rēķinu, bet, klientam promejot, vēl pajautā, vai nevajag palīdzēt aiznest.

Taču tādi nav visi. Nesen iegriezos dažos Alūksnes veikalos, kurus nebiju apmeklējusi gadiem ilgi, jo tās nav ikdienas preču tirgotavas. Vēlējos uzzināt, kādu zāles pļaušanas tehniku piedāvā šie tirdzniecības punkti. Minēto preci pirms tam jau biju aplūkojusi interneta vietnēs, tādēļ kādā no šiem veikaliem pārdevējam uzdevu konkrētu jautājumu par konkrētu preci. Pretī saņēmu trīs jautājumus, garu pārdomu brīdi un manu tehnisko zināšanu, par ko, protams, atvainojos, apšaubījumu, jo tieši tādēļ pēc izziņas vērsos pie pārdevēja. Kad turpināju uzdot jautājumus par interesējošo preci un pēc pārdevēja nepārliecinošās atbildes sāku svārstīties par sava pirkuma lietderīgumu, pārdevējs beidzot paziņoja, ka viņam pašam šāds trimmeris mājās esot un, pēc divu gadu darba ar to, tomēr saprotot, ka jāiegādājoties cits. Tad nu beidzot nojautu, ka izvēle jāizdara citā veikalā un devos projām, klusībā sev nosoloties vairāk nekad šeit neiegriezties.

Nu jau ar bažām vēru nākamā dārza tehnikas veikala durvis. Kad izliktās preces šajā tirgotavā biju pietiekami ilgi apskatījusi, nācās meklēt pārdevēju, kurš, kā nojautu pēc trokšņa, kaut ko blakustelpā remontēja. Lai gan viņš bija laipns un atsaucīgs, steidzīgi izstāstīja man visu nepieciešamo, nepameta sajūta, ka veikalā esmu iegriezusies neīstajā laikā, iztraucējot viņu no citiem – svarīgākiem – darba pienākumiem.

Vēlāk, pārdomājot piedzīvoto komunikāciju ar pārdevējiem veikalos, secināju, ka laikam jau Alūksnē nemaz nav tik augsts bezdarba līmenis, un pārdevējam, stāvot aiz letes, vairs nevajag iespringt, izrādot arī savas pārdotprasmes pircējam, lai vismaz kaut kā viņu ieinteresētu. Savukārt tirgotājiem ieņēmumi, šķiet, ir pietiekami lieli, lai īpaši nevajadzētu piepūlēties pārdot pat tās preces, kuras pircējam ir aktuālas tikai konkrētā sezonā.

Komentēt

Spam protection by WP Captcha-Free

Lasītākie raksti Jaunākie komentāri "MZ" Afiša
  • Ziema: Bravo! Es domāju - savākt tik daudz šādus vārdus! Bet - jā, tā i...

  • Māris: Rakstā minētas telpu temperatūras ir visai interesantas, kaut vai...

  • Nezinams: Esmu bijusi pie Sintijas uz masāžam,un biju ļoti apmierināta! Brī...

  • alūksniete: ļoti skaista šogad egle, paldies!...

  • BB: Arī Latvijā ir likumā noteikts, ka līdz 7 gadu vecumam ir jābūt p...

  • haha: ak dievs...

Aprīļa piektdienās 16.00 un 17.00 Mārkalnes tautas namā vingrošanas nodarbības projektā „Dzīvo vesels Alūksnes novadā!”.

20. aprīlī 14.00 Bejas novadpētniecības centrā sadarbībā ar Bejas pamatskolu tematisks pasākums un izstāde “Dzejniecei, Bejas skolas skolotājai Aldonai Atgāzei – 110”.

20. aprīlī 17.00 Jaunlaicenes tautas namā cikla “Latvijai 100” ietvaros “Sarunas 10×10”. Tēma “Cilvēks Jaunlaicenē”. Neformāla saruna ar Jaunlaicenes pārvaldes vadītāju Ivetu Vārtukapteini. Ieeja bez maksas.

20. aprīlī 19.00 Alūksnes Kultūras centrā Liepājas teātra izrāde – Karls Šēnhers “Ragana”.

Lasīt tālāk »