Pieaugušo nolaidības cena – bērnu dzīvības

Daina Siņeļņikova

Janvāra pirmajās nedēļās Latvijā dzīvības zaudējuši vairāki mazi bērni. Sabiedrības lielākā daļa pēc katras nelaimes nošausminās, ziņu raidījumus aizsāk ar šo baiso notikumu vēsti, policija, lai noskaidrotu precīzus notikumu apstākļus, strādā pēc Krimināllikuma prasībām. Nav jābūt juristam, lai saprastu, ka viens no šo nelaimju cēloņiem nav neuzmanība, bet vecāku nolaidība. Tāpēc sabiedrībai nāktos zināt, ka tieši Milda ar Jāzepu Dobelē, Dominiks Rēzeknē un Sāra Rīgā (vārdi mainīti) bija tie vecāki, kuru dēļ sabiedrība zaudēja savas kopienas cilvēkus. Zaudēja laikā, kad iedzīvotāju skaits Latvijā strauji samazinās. Un te nevietā būtu aizbildināšanās, ka tā ir personas datu aizsardzība. Tātad šajā aizsegā ir (un nedod dievs, ka vēl var gadīties) bijusi iespēja savu vecāku nolaidību vai bezatbildību slēpt. Citādi to nevaru saprast.

Taču notikušais ir brīdinājums visiem: radiniekiem, kaimiņiem, pašvaldību sociālajiem darbiniekiem. Nav noslēpums, ka ir pārvaldes, kur sociālie darbinieki strādā uz nepilnu slodzi. Cik kvalitatīvi viņš savu darbu spēj padarīt, neņemos spriest, kādu algu saņem, nezinu, bet notiekošais liecina, ka šiem speciālistiem pienāktos tāds atalgojums, lai viņus ieinteresētu to darīt un šiem cilvēkiem nenāktos piepelnīties blakus. Te darbs būtu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai noteikt tādu atlīdzības līmeni, ko nevarētu savā manierē traktēt viena vai otra pašvaldība pēc sava prāta.

Tas laiks, kad laukos kaimiņš par kaimiņu zināja gandrīz visu pāris kilometru lokā ap savu īpašumu, jau ir tāla pagātne. Mēslu, siena, kartupeļu, kulšanas talkas, kad bija lielākās tikšanās, vairs nenotiek. Vēl nesen viens otru satika vietējā pastā, veikalā vai autobusu pieturā. Daudzās apdzīvotās vietās pasta un veikala vairs nav, autobuss caur mazākajām apdzīvotajām vietām cauri izbrauc pāris reizes nedēļā, vairumā uz viensētām, kur vēl mīt kāds, ved tikai iemīta taciņa… Kas tad paliek? Tas ir sociālais darbinieks, kura redzeslokā nāktos būt ne tikai rūpju bērniem un nelabvēlīgām ģimenēm, bet katrai sētai, kurā dzīvo veci ļaudis, cilvēki ar īpašām vajadzībām, vecāki ar bērniem. Ja šāds redzējums būtu, varbūt izpaliktu arī nesenā nelaime Zeltiņos, kad ugunsgrēkā bojā gāja sirmgalve?

Ir valstis Eiropas Savienībā, kur bērnus līdz noteiktam vecumam nedrīkst atstāt vienus bez pieaugušo uzraudzības. Vai mums arī nenāktos ķerties pie tik drastiskām metodēm?

1 komentārs

  1. BB:

    Arī Latvijā ir likumā noteikts, ka līdz 7 gadu vecumam ir jābūt pieaugušā uzraudzībā. Kurš to ievēro? Vien daži. Ir arī tādi gadījumi tepat novadā, kur neviens neredz (redz, bet nereaģē), sociāliem darbiniekiem tiek teikts, bet tie nereaģē, lai jau valstī vairojas bunduļu dzērājiem bērni un kropla sabiedrība.

Komentēt

Spam protection by WP Captcha-Free

Lasītākie raksti Jaunākie komentāri "MZ" Afiša
  • BB: Arī Latvijā ir likumā noteikts, ka līdz 7 gadu vecumam ir jābūt p...

  • haha: ak dievs...

  • ooo: Atdodiet Mairim....

  • ANITA: LABI PATEIKTS!PALDIES!...

  • Ziema: Atceros Jūsu mammu kā brīnišķīgu,iejūtīgu pedagoģi un skolas dire...

  • Repsis: Pāris gadi būs jagaida....

Līdz 30. novembrim Annas kultūras namā izstāde “Bija tāds laiks…” – atjaunotajam Alūksnes rajonam – 50.

17. novembrī 14.00 Viktora Ķirpa Ates muzejā Latvijas valsts dzimšanas dienai veltīts svinīgs pasākums un Kalncempju pagasta pārvaldes cildinājumu pasniegšana.

17. novembrī 18.00 Mārkalnes tautas namā “Ar mīlestību Latvijai” – svinīgs pasākums valsts dzimšanas dienā, jaundzimušo sumināšana, 20.00 atpūtas vakars.

17. novembrī 19.00 Kolberģa tautas namā Valsts svētku koncerts “Mēs savai Latvijai tik dažādi”. Ieeja: bez maksas. 21.00 svētku balle ar groziņiem kopā ar grupu “Putukvass”.

Lasīt tālāk »