Par atgriešanos runā biežāk

Sandra Apine

Saskaņā ar interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online veikto pētījumu Baltijas valstīs, vislielākais darba ņēmēju īpatsvars, kas gada laikā ieplānojis doties strādāt uz ārzemēm, ir prognozējams Latvijā. Gandrīz katrs ceturtais jeb 23 procenti Latvijā aptaujāto šī gada laikā plāno doties strādāt uz ārzemēm. Turpretī Lietuvā salīdzinoši tikai 17 procenti, bet Igaunijā 13 procenti aptaujāto atzinuši, ka iecerējuši gada laikā pamest savu valsti, lai strādātu ārzemēs.

Kaut arī virspusēji šķiet, ka lielā aizbraukšana ir apsīkusi, pētījuma dati parāda, ka situācija pēdējo četru gadu laikā Latvijā nav būtiski mainījusies. Lai arī darba ņēmēju īpatsvars, kas izvēlas doties strādāt uz ārzemēm, samazinās, tas joprojām ir augsts – 2011. gadā tie bija 27 procenti, 2013. gadā – 26, bet 2015. gadā – 23.

Uz ārzemēm šī gada laikā iecerējuši doties ne tikai 33 procenti bezdarbnieku, bet arī 21 procents studentu, 17 procenti šobrīd strādājošu darbinieku. Salīdzinoši daudz aizbraucēju ir dažādu jomu speciālisti – 34 procenti, kvalificēti strādnieki – 26 procenti, un vidējā līmeņa vadītāji – 17 procenti.

Taču, lai nedramatizētu situāciju, jāpiemin pozitīvā pētījuma tendence, proti, ir mainījušies galvenie iemesli, kādēļ respondenti izlēmuši doties strādāt uz ārzemēm. Protams, tā joprojām ir neapmierinātība ar darba samaksu Latvijā, nespēja atrast kvalifikācijai atbilstošu darbu, taču pētījuma dalībnieki krietni biežāk minējuši vēlēšanos iegūt starptautisku pieredzi. Tas priecē, jo tieši šī, iespējams, ir tā “cerīgākā daļa”, kas atgriezīsies Latvijā un iegūto te liks lietā. Cerību vieš arī pētījuma sadaļa, kurā respondenti runā par iespējamo – neiespējamo atgriešanos. Arī te vērojama kaut neliela, bet pozitīva tendence, jo par atgriešanos mūsu aizbraucēji runā biežāk. Grūti pateikt, cik droši var uzticēties pētījumiem, parasti jau priecē individuāli gadījumi, kad esi pats savām ausīm dzirdējis par atgriešanās plāniem. Ja mans jaunais radinieks vēl pirms dažiem gadiem bija pārliecināts, ka nekad neatgriezīsies Latvijā, jo tur iegūts labs darbs, sociālās garantijas un drošība, tad, satikts šogad, teica: “Pilnīgi noteikti – esmu nolēmis dzīvot Latvijā!” Savukārt kāda latviešu izcelsmes kundze, kura dzīvo Vācijā ar krietni aizmirsušos dzimtās valodas prasmi pašlaik man, pilnīgi svešam cilvēkam, draugiem.lv raksta vēstules, lai to atsvaidzinātu, jo – augustā plāno atgriezties Latvijā. Arī “Malienas Ziņas” šajā numurā stāsta par kādu jauku atgriešanos Latvijā, Alūksnē.

Komentēt

Spam protection by WP Captcha-Free

Lasītākie raksti Jaunākie komentāri "MZ" Afiša
  • Redakcija: Vai Jums derētu arī elektroniskā versija jeb gribas avīzi drukātā...

  • Guna Roze: Labdien! Paldies liels "Malienas ziņām" par publikāciju! :) Un ...

  • ooo: Smiekli nāca par ciparu kādu cēla to ŪĶI.......

  • Kolis: Beidzot!!!!...

  • Ziema: Bravo! Es domāju - savākt tik daudz šādus vārdus! Bet - jā, tā i...

  • Māris: Rakstā minētas telpu temperatūras ir visai interesantas, kaut vai...

No 3. oktobra Bejas novadpētniecības centrā simtgades devums Latvijai – audīsim rakstainu jostu, aicināti visi ieaust savu josliņu.

No 15. oktobra Mārkalnes tautas namā Mālupes rokdarbu pulciņa “Annele” darbu izstāde.

16. oktobrī 14.00 Zeltiņu bibliotēkā lekcija un diskusija par vidi – atkritumiem un to šķirošanu, kā samazināt aiz sevis atstāto ekoloģisko pēdu un dzīvot videi draudzīgāk. Pieredzē un zināšanās dalīsies Agate un Sigita Mūrnieces un Anita Maksima. Pieteikšanās Zeltiņu bibliotēkā.

Lasīt tālāk »