Par atgriešanos runā biežāk

Sandra Apine

Saskaņā ar interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online veikto pētījumu Baltijas valstīs, vislielākais darba ņēmēju īpatsvars, kas gada laikā ieplānojis doties strādāt uz ārzemēm, ir prognozējams Latvijā. Gandrīz katrs ceturtais jeb 23 procenti Latvijā aptaujāto šī gada laikā plāno doties strādāt uz ārzemēm. Turpretī Lietuvā salīdzinoši tikai 17 procenti, bet Igaunijā 13 procenti aptaujāto atzinuši, ka iecerējuši gada laikā pamest savu valsti, lai strādātu ārzemēs.

Kaut arī virspusēji šķiet, ka lielā aizbraukšana ir apsīkusi, pētījuma dati parāda, ka situācija pēdējo četru gadu laikā Latvijā nav būtiski mainījusies. Lai arī darba ņēmēju īpatsvars, kas izvēlas doties strādāt uz ārzemēm, samazinās, tas joprojām ir augsts – 2011. gadā tie bija 27 procenti, 2013. gadā – 26, bet 2015. gadā – 23.

Uz ārzemēm šī gada laikā iecerējuši doties ne tikai 33 procenti bezdarbnieku, bet arī 21 procents studentu, 17 procenti šobrīd strādājošu darbinieku. Salīdzinoši daudz aizbraucēju ir dažādu jomu speciālisti – 34 procenti, kvalificēti strādnieki – 26 procenti, un vidējā līmeņa vadītāji – 17 procenti.

Taču, lai nedramatizētu situāciju, jāpiemin pozitīvā pētījuma tendence, proti, ir mainījušies galvenie iemesli, kādēļ respondenti izlēmuši doties strādāt uz ārzemēm. Protams, tā joprojām ir neapmierinātība ar darba samaksu Latvijā, nespēja atrast kvalifikācijai atbilstošu darbu, taču pētījuma dalībnieki krietni biežāk minējuši vēlēšanos iegūt starptautisku pieredzi. Tas priecē, jo tieši šī, iespējams, ir tā “cerīgākā daļa”, kas atgriezīsies Latvijā un iegūto te liks lietā. Cerību vieš arī pētījuma sadaļa, kurā respondenti runā par iespējamo – neiespējamo atgriešanos. Arī te vērojama kaut neliela, bet pozitīva tendence, jo par atgriešanos mūsu aizbraucēji runā biežāk. Grūti pateikt, cik droši var uzticēties pētījumiem, parasti jau priecē individuāli gadījumi, kad esi pats savām ausīm dzirdējis par atgriešanās plāniem. Ja mans jaunais radinieks vēl pirms dažiem gadiem bija pārliecināts, ka nekad neatgriezīsies Latvijā, jo tur iegūts labs darbs, sociālās garantijas un drošība, tad, satikts šogad, teica: “Pilnīgi noteikti – esmu nolēmis dzīvot Latvijā!” Savukārt kāda latviešu izcelsmes kundze, kura dzīvo Vācijā ar krietni aizmirsušos dzimtās valodas prasmi pašlaik man, pilnīgi svešam cilvēkam, draugiem.lv raksta vēstules, lai to atsvaidzinātu, jo – augustā plāno atgriezties Latvijā. Arī “Malienas Ziņas” šajā numurā stāsta par kādu jauku atgriešanos Latvijā, Alūksnē.

Komentēt

Spam protection by WP Captcha-Free

Lasītākie raksti Jaunākie komentāri "MZ" Afiša
  • ooo: Smiekli nāca par ciparu kādu cēla to ŪĶI.......

  • Kolis: Beidzot!!!!...

  • Ziema: Bravo! Es domāju - savākt tik daudz šādus vārdus! Bet - jā, tā i...

  • Māris: Rakstā minētas telpu temperatūras ir visai interesantas, kaut vai...

  • Nezinams: Esmu bijusi pie Sintijas uz masāžam,un biju ļoti apmierināta! Brī...

  • alūksniete: ļoti skaista šogad egle, paldies!...

11., 12. augustā Ziemera pagastā malēniešu valodas nometne “Ja es naboutu nū tuos pusas…” (Vaclaicenas un Zīmara mielā)
11. augustā 10.00 – 10.30 Pīrakstīšanuos un reita kopijs, 10.30 – 11.00 Vaļā taisīšana, 11.00 – 12.20 Dace Markus “Malenīšu pīvīnūtuo vērteiba Baltijā, Eiropā un pasaulā”, 13.00 -14.00 Iztarkškiešanuos pa maleniski sīna škounī, 14.00 – 15.00 Pusdīna, 15.00 – 17.00 Darbuošanuos ar pierstīm, rūkuom, muti un vusu citu, 17.00 – 18.00 Launaga kopijs, 17.00 Puorguojins ar valla dzeišanu uz Dieliņkollu, 20.00 Ieššana, stuostiņi, rūtaļas un prīkšnasumi Dieliņkollā. 12. augustā 9.45 Reita īkustiešanuos, 10.00 – 10.30 Reita kopijs, 10.30 – 11.15 Saulvedis Cimermanis “Zīmeļaustrumvidzemas ļaužu veidūšanuos”,

Lasīt tālāk »