Mīlestības vai naudas vārdā?

Piektdiena, decembris 7th, 2018

Sandra Apine

Šogad, Latvijas simtgades gadā, bija prieks rakstīt par īpašiem veltījumiem, akcijām, domām un darbiem, gan lieliem, gan maziem, kas bija veltīti mūsu Latvijai nozīmīgajā jubilejā. Par visiem nemaz nebija iespējams pastāstīt, un publicitāte ne vienmēr ir svarīgākā, svarīgākais bija pašam sev ar kādu jauku veltījumu apliecināt, ka tu priecājies un lepojies būt šīs simtgadīgās valsts daļa. Pie tam, lielākā daļa nebūt nebija finansiāli ietilpīgi, drīzāk emocionāli ietilpīgi pasākumi. Koku stādīšana, brauciens apkārt Latvijai, stāstu segas darināšana, šaļļu sarūpēšana sirmgalvjiem un daudz kas cits… Jo, kāpēc gan mēs nevarētu savai valstij īpašajā dzimšanas dienā uzdāvināt kaut ko tāpat vien, bez maksas, no sirds, “Mīlestības vārdā”…

Tieši tāpēc, kopš 18. novembra klausoties polemiku par valsts dzimšanas dienas koncerta pamatotajiem/nepamatotajiem tēriņiem un kvalitatīvajiem/nekvalitatīvajiem sniegumiem, paliek pavisam nelāga svētku pēcgarša. Protams, ir pilnīgi skaidrs, ka visiem tēriņiem, kas nāk no mūsu nodokļu maksātāju naudas, jābūt pilnībā caurspīdīgiem, kā arī tracis par izvēlētajiem māksliniekiem uz simtgades svētku skatuves nebūtu tik liels, ja to būtu noteikusi godīga konkursa kārtība. (vairāk…)

Sabiedrības iecietības deficīts pieaug

Piektdiena, novembris 30th, 2018

Daina Siņeļņikova

Pēc dažām dienām cilvēce atzīmēs Starptautisko Invalīdu dienu. 1982. gadā šai problēmai, ka mums līdzās dzīvo cilvēki ar īpašām vajadzībām, pievērsās Apvienoto Nāciju Organizācija. Tā nosprieda, ka šim sociālajam slānim ir jāveltī īpaša diena, lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai pasauli aptverošajai problēmai. Eiropā šo dienu atzīmē kopš 1993. gada decembra, un nu jau 25 gadus šajā pasaules daļā cenšas paskatīties un akcentēt to, ka tās ļaužu kopumā ir arī invalīdi. Satraukumam ir pamats, jo Eiropā pašlaik ir 80 miljonu, bet visā pasaulē ir 500 miljonu cilvēku ar īpašām vajadzībām. Salīdzinot ar pašreizējo iedzīvotāju skaitu, bijušā Alūksnes rajona teritorijā arī skaitlis nav mazais – aptuveni tūkstotis invalīdu. Tātad šis iedzīvotāju slānis kļūst biezāks, un, cik dīvaini, sabiedrības deficīts arī pieaug, kaut nāktos būt citādāk. (vairāk…)

Piedzīvot svētku sajūtu

Piektdiena, novembris 23rd, 2018

Dace Plaude

Vērienīgi, bet vienlaikus ar lielu mīlestību un sirsnību aizvadītas Latvijas 100. dzimšanas dienas svinības. Personiski es tajās piedzīvoju īstu, neviltotu svētku sajūtu, kas veidojās kā puzle no daudziem maziem gabaliņiem.

Šī sajūta radās līdz ar Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas muzeja apmeklējumu 18. novembra priekšvakarā, kur pašlaik skatāma izstāde “Manas dzimtas vērtības”. To veidojuši ģimnāzijas 10. – 12. klašu audzēkņi kopā ar vēstures skolotāju Ivetu Mikijansku un ģeogrāfijas un ekonomikas skolotāju Ingunu Vilemsoni. Izstāde ir atgādinājums, ka katras dzimtas liktenis ir daļa no Latvijas vēstures. Taču lielākā pievienotā vērtība, veidojot šo izstādi, manuprāt, ir saiknes stiprināšana starp dažādām paaudzēm, kopā pārlapojot ģimenes albumus, kuros glabājas unikālas fotogrāfijas, pārrunājot notikumus, ko piedzīvojuši vecāki un vecvecāki, un domājot par to, kas katrai ģimenei ir vērtība. (vairāk…)

Daudz laimes, Latvija!

Piektdiena, novembris 16th, 2018

Aivita Lizdika

Valsts simtgade ir vērienīgākais notikums mūsdienu Latvijas vēsturē. Latvijas valsts nav nejaušība, tās iegūšanā ir ieguldīts liels tautas darbs, vēlme būt brīviem un neatkarīgiem. Te svarīga ikviena cilvēka attieksme šo vērtību saglabāšanā, attieksme pret ikdienas darbu, kopā ar jauno paaudzi liekot pamatus Latvijas nākotnei.

Šodien esam pie simtgades svinību kulminācijas sliekšņa – jau šosvētdien 2018. gada 18. novembris. Simts gadi ir liels skaitlis, nozīmīgs periods mūsu valstij, un mēs varam būt lepni, ka nācies dzīvot šajā laikā, kad mūsu Dzimtene svin savu pirmo trīsciparu skaitļa dzimšanas dienu! Latvijas valsts simtgades birojs nācis klajā ar ideju personificēt valsts proklamēšanas simto gadadienu, saistot to ar cilvēka dzimšanas dienas svinēšanas rituālu, tādējādi padarot to ikvienam par individuāliem svētkiem, nevis valsts kā mītiska objekta nozīmīgu gadskārtu. (vairāk…)

Lai svētku sajūta nesabojājas

Piektdiena, novembris 9th, 2018

Sandra Apine

Tuvojas valsts svētki, pie tam īpašāki kā citugad, taču svētku sajūta joprojām kavējas vai jau ir iztērējusies daudzajos valsts simtgadei veltītajos pasākumos, norisēs, veltījumos un godinājumos. Gads ir bijis bagāts, un daudzi no veltījumiem Latvijas simtgades gaidās bijuši patiesi vērtīgi un paliekoši, apbrīnojot īstenotāju radošumu un vērienu, taču pietiek arī darvas pilienu medus mucā, uz kuriem norādījusi pat Valsts kontrole, aicinot rūpīgāk uzraudzīt un menedžēt svētkiem paredzētos līdzekļus.

Latvijas valsts svētku īpašo noskaņu, šķiet, pratušas iebojāt arī Saeimas vēlēšanas, sākot ar pirmsvēlēšanu peripetijām, kas ceļā uz deputātu krēsliem ietvēra dažāda mēroga savstarpējus apvainojumus, līdz valdības veidošanas kolīzijām nu jau vairāk nekā mēneša garumā. Īstenībā, dažbrīd rodas sajūta, ka nez vai līdz valsts simtgades svētkiem tiksim pie mūsu simtgadīgās valsts valdības. Jau tuvākos valsts svētkus – Lāčplēša dienu – šogad sagaidīsim bez skaidrības par to, kurš atbildēs par aizsardzības lietām. (vairāk…)

Bez ūdens, sāls un mūsmāju plīts

Piektdiena, novembris 2nd, 2018

Daina Siņeļņikova

Šlāgera dziesminiekam Aigariņam ir dziesma, kurā viņš pauž, ka ikvienam dzīvošanai ir vajadzīgas trīs lietas – ūdens, sāls un mājas. Tagad, kad jaunās valdības veidošanas procesā vadošie politiskie spēki gatavo savu redzējumu, kādu katrs Latviju vēlas redzēt pēc Saeimā nostrādātajiem četriem gadiem, rodas iespaids, ka tieši sāls un ūdens viņu “mērcēm”, ko līdz šim cēluši galdā, pietrūkst. Un te man šķiet, ka nepalīdzēs garšu uzlabot pat tad, kad klāt piekodīsim kādu kumosu mūsu rudzu maizes.

Šī pārliecība manī vēl vairāk nostiprinājās pēc premjeru kandidātu tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Manuprāt, labi, ka valsts pirmā persona nevienam nedeva iespēju sapriecāties, ka tieši viņš varētu tikt nominēts šim amatam 6. novembrī. Lai jau paši rod saskaņu savā starpā… Uz to gan daļa vēlētāju mēs neceram. Tā vietā, lai pretendentu sarunas iegūtu jaunu dinamiku un jaunu tempu, notika cīkstēšanās, kuros krēslos Saeimas sēžu zālē kurš politiskais spēks sēdēs. (vairāk…)

Maisiņš (ne) vajag

Piektdiena, oktobris 26th, 2018

Dace Plaude

“Maisiņš vajag?”. Tas ir jautājums, kas jau kļuvis par mūsdienu folkloras sastāvdaļu. Jāteic gan, ka lielākoties es vārdu “maisiņš” esmu dzirdējusi izteiktu gramatiski pareizajā locījumā, bet ne jau par latviešu valodas gramatiku šoreiz būs stāsts.

Šo jautājumu pie veikalu kasēm dzirdēsim aizvien retāk, jo ceturtdien Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz tirdzniecības vietās no nākamā gada 1. janvāra ierobežot bezmaksas plastmasas maisiņu izsniegšanu patērētājiem. Likumā ietvertais ierobežojums attiecināms uz visu veidu plastmasas iepirkumu maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma. (vairāk…)

Simtgades gadā vajadzību vēl tik daudz!

Piektdiena, oktobris 19th, 2018

Aivita Lizdika

Valsts kontrole veikusi revīziju un gatavojas kritizēt valdību par simtgades svinību budžeta izlietojumu. Valsts kontroles iebildumi saistīti ar to, ka bieži vien ir grūti nošķirt īpašos – simtgadei veltītos – pasākumus no ikdienišķiem pasākumiem, kas nu pēkšņi tiek veltīti Latvijas simtgadei. Piemēram, talkojam pavasarī ik gadu, bet šogad talka veltīta Latvijas simtgadei, par atkritumu šķirošanu runājam jau sen – šogad šķirojam, lai Latvijas vide simtgadē saglabātos, kokus stādām ik gadu, šogad – simtgadei par godu, jo simtgadē Latvijai jākļūst zaļākai. Tāpat arī dejojam un dziedam ik gadu, bet šogad šim nolūkam mums nepieciešami īpaši tautas tērpi – jauni – par godu Latvijas simtgadei. (vairāk…)

Viss notiek uz labu

Piektdiena, oktobris 12th, 2018

Sandra Apine

Pēc nesenā paziņojuma par abu laikrakstu – “Malienas Ziņu” un “Alūksnes Ziņu” – apvienošanos redakcija saņēmusi daudzus komentārus, jautājumus un galvenais – veiksmes vēlējumus.

Jāatzīst, daudzi šo vēsti uzskata par likumsakarīgu, jo lasītāji taču arī seko līdzi sabiedriskajiem procesiem, mediju tirgus tendencēm un galu galā – iedzīvotāju statistikai. Taču dzirdam arī bažas par to, cik sarežģīts būs šis process, ko iegūs vai zaudēs lasītājs un vai “Malienas Ziņas” vēl izdosies ieraudzīt to līdzšinējā formā un saturā. Jā, protams! Kā jau iepriekš, abonēšanas kampaņai sākoties, solīju, ne “Malienas Ziņas”, ne “Alūksnes Ziņas” nekur nav zudušas un nezudīs, un tās vērtības, kas abos laikrakstos bijušas līdz šim, pārmantos arī jaunais izdevums, pievienojot klāt jaunas. Protams, pārmaiņas vienmēr nes līdzi zināmus sarežģījumus, kas jāatrisina, un tad sāksies ierastais redakcijas darbs, kurā galvenais kopējais uzdevums būs rūpēties par lasītājam svarīgu saturu. (vairāk…)

Viss sākas no salīdzināmām pakāpēm

Piektdiena, oktobris 5th, 2018

Daina Siņeļņikova

Pirms divdesmit gadiem es pirmo reizi pārbraucu Latvijas robežu rietumu virzienā, lai ieraudzītu, kā dzīvo citas tautas. Pirmais iespaids – o, viss te ir labāk. Un āķis bija lūpā. Nākamā ceļojuma iespaids – te ir vislabāk.

Un šī salīdzināšana, kas iesākās ar Ungāriju, turpinājās Itālijā, Vācijā, Beļģijā, Čehijā, Austrijā, Francijā, Somijā, Zviedrijā, Polijā, vēl citās Eiropas valstīs. No pēdējā šāda citu valstu īsa iepazīšanās brauciena atgriezos tikai aizvakar. Un manī pilnībā nostiprinājās domas patiesīgums, ko kādā no saviem dzejoļiem pirms daudziem gadiem ir vēstījis dzejnieks Jānis Peters, ka viss sākas no trim salīdzināšanas pakāpēm – labs, labāks, vislabākais. Viņš gan to attiecina uz taureni, kas lidinās no skaista zieda līdz visskaistākajam, un uz vīrieti, kurš no labas sievas migrē līdz vislabākajai. (vairāk…)

Ražas zudumi ietekmēs katru no mums

Piektdiena, septembris 21st, 2018

Daina Siņeļņikova

Jau otro gadu dabas kaprīzes pārsteidz Latvijas galvenajā tautsaimniecības nozarē – lauksaimniecībā – iesaistītos cilvēkus – darba devējus un ņēmējus, saražotā produkta pārstrādātājus un pircējus. Pērn tās bija lietavas, šogad – sausums, kas būtiski ietekmēja ne tikai graudkopību, bet visu nozari. Pēdējie publiskotie dati liecina, ka šo divu gadu sliktie laika apstākļi Latvijas lauksaimniekiem ir radījuši aptuveni 400 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tā nav neieņemtā peļņa, bet gan reālie zaudējumi. Parasti līdzīgos gadījumos situāciju glābj apdrošināšana, bet, kā zināms, pret sausuma radītām sekām Latvijā pagaidām neapdrošina.

Uz kādu atbalstu varētu cerēt Latvijas lauksaimniecība, pagaidām pamatotu vēsti neesmu saklausījusi. Tas manī rada bažas ne mazāk kā tajos cilvēkos, kas šajā nozarē strādā. Mēs taču katrs ikdienā pārtikā lietojām maizi, pienu, kartupeļus, dārzeņus… Tāpēc es nesaprotu tos neapmierinātos nodokļu maksātājus, kad tiek diskutēts par atbalstu lauksaimniekiem. Maz ir to, kuri apzinās, cik tad maksātu pārtika, ja Latvijā nebūtu atbalsta lauksaimniekiem. (vairāk…)

6. oktobra uzdevums

Otrdiena, septembris 18th, 2018

Dace Plaude

Tagad jau mazāk kā mēnesis palicis līdz 6. oktobrim, kad notiks Latvijas Republikas 13. Saeimas vēlēšanas. Par ko balsot? Šis jautājums arvien biežāk izskan ne tikai publiskajā telpā, bet arī sarunās ar radiem, draugiem, darba kolēģiem. No tā neizvairīties arī, lielākā vai mazākā cilvēku lokā satiekoties pat tādos neformālos pasākumos kā dzimšanas dienas ballītes.

Kāda būs vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās, grūti prognozēt, taču skaidrs ir viens – sabiedrībai nav vienalga, kuri būs tie 100 tautas priekšstāvji nākamajos piecos gados. Cilvēki spriež, analizē, diskutē… Ikviens, kuram ir interese par valstī notiekošajiem procesiem, var sekot priekšvēlēšanu diskusijām, kuras interneta portālā delfi.lv vada žurnālists Jānis Domburs, partiju programmas vētī un ar deputātu kandidātiem iepazīstina Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, citi plašsaziņas līdzekļi, un pašlaik šķiet, ka deputātu kandidāti ir visur. (vairāk…)

Kārtējā izrādīšanās augstam viesim

Piektdiena, septembris 7th, 2018

Aivita Lizdika

Valdība jūlija sākumā atbalstīja 806 202 eiro piešķiršanu Tieslietu ministrijai, lai tā varētu nodrošināt septembrī gaidāmo pāvesta Franciska vizīti Latvijā. Nu tā piešķīrusi vēl papildu 145 710 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai varētu nodrošināt pāvesta Franciska vizītes atspoguļošanu sabiedriskajos medijos. Vai nebūs tā kā par daudz vienas dienas tēriņiem?

Jūs teiksiet – Dziesmu un deju svētkiem arī tika tērēts neiedomājami daudz naudas, bet atcerieties, ka tie bija visas tautas svētki. Tiem cilvēki gatavojās vairākus gadus, un tajos piedalījās katrs trešais mūsu valsts iedzīvotājs. (vairāk…)

Mīlestība uz Bānīti vienmēr saglabāsies

Piektdiena, augusts 31st, 2018

Daina Siņeļņikova

Kādā nesenā sarunā Kalnienas stacijas tuvumā dzīvojošā māsa izteica vēlmi, ka mēs, vecākās, varētu sarosīties un palīdzēt jaunākajai, lai tēva mājai mazinātu to sirmumu, kas astoņdesmitgadīgās celtnes korēs jau sāk iekrāsoties. Nodoms jau bija cēls, taču visu mūsu jaunākās paaudzes, nu jau pensionāru, kopējais maciņš izrādījās par plānu, lai spētu pacelt. Taču šī iecere manī aizskāra kādu no dzīves svarīgākajām stīgām un ar jaunu spēku ieskanas tad, kad ar kopienas cilvēkiem nākas diskutēt, vai vienmēr ir bijis vajadzīgs tērēt iedzīvotāju nodokļu naudu, atjaunojot vai uzceļot no jauna vēsturiskās celtnes.

Pēdējā gada laikā visbiežāk šādas sarunas temats bijuši būvdarbi stacijas bagāžas šķūņa sakarā, un jāsaka, ka pietiekami karsts un ass. Tomēr šis bija tas gadījums, kad gandrīz vienmēr paliku opozīcijā, jo aizstāvēju viedokli, ka agrāk saimnieciski nozīmīgā celtne bija pelnījusi, lai ne tikai pielāpītu ikdienas kārtu, bet uz Mazbānīša dzimšanas dienu to darinātu no jauna. Atjaunot un rast ēkas jauno pielietojumu noteikti vajadzēja jau agrāk, bet arī pašvaldības naudas maciņš ir tik biezs, cik ir. (vairāk…)

Neļausim savai balsij aiziet nebūtībā

Piektdiena, augusts 17th, 2018

Daina Siņeļņikova

Līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām ir nedaudz vairāk par mēnesi, un mums katram būs jāizdara izvēle par labu kādam politiskajam spēkam. Šogad mani īpaši satrauc fakts, ka politiskie grupējumi, es atļaujos par dažiem sarakstiem tā izteikties, aug kā sēnes pēc lietus. Vai to salīdzinoši mazai valstij nav par daudz? Manuprāt, šāda aina Latvijas politiskajā kartē neļauj attīstīties spēcīgām politiskajām partijām.

Kā vienkāršajam vēlētājam pārliecināties, kam uzticēties, ja uz Saeimu kandidē 16 sarakstu augstajos krēslos sēdēt gribētāju? Katram noteikti ir sava vērtējuma mēraukla, man tā ir vienkārša – distancēties no tiem, kas piekopj staigātāju un kritizētāju politiku, un tā es neļaušu savai balsij aiziet nebūtībā. Arī socioloģiskās aptaujas liecina, ka daudzām pirms vēlēšanām dzimušām politiskajām partijām nav ne mazāko iespēju iekļūt Parlamentā.
Vienīgo cerību manī vieš fakts, ka jauno partiju kandidāti vēlas kaut ko pozitīvāku izdarīt Latvijas labā. (vairāk…)

Soli tuvāk malēniešiem

Piektdiena, augusts 10th, 2018

Dace Plaude

“Dzīvs malēnietis tagad ar uguni gaišā dienas laikā jāmeklē. Nē, nē, nav jau visi uz Apukalnu pārcēlušies! “Dzīvs” nozīmē “īsts, pavisam pilnīgs”. Saka taču: “Tā ir dzīva patiesība” vai “Sastāstīja dzīvus melus”. Tātad dzīvs, īsts malēnietis būtu tāds, kurš piedzimis, izaudzis mūspusē, tepat mūžu dzīvojis, savā mājā un ar kaimiņiem runādams skaidri malēniski. Vai tādu vairs varētu atrast?” tā nupat izdotās grāmatas “No Apukalna veroties. Alūksnes puses malēnieši senāk un tagad” ievadā raksta novadniece Māra Svīre.

Un tālāk pati arī atbild uz šo jautājumu, ka par spīti laiku maiņām un kariem, augstām skolām un iespējām, kas malēniešus berzušas un malušas un pasaulē aizvilinājušas, malēnieša raugs mūsos ir palicis un ja ne pēc lauztās intonācijas, tad pēc rakstura malēnieti var sazīmēt, lai kur satiktu.

Pēdējās desmitgadēs malēnieši un viņu valoda piedzīvojušas gluži vai renesansi. Daces Markus un Jēkaba Raipuļa grāmata “Radošie malēnieši un viņu valoda”, kas ir kultūrvēsturisks apkopojums par Ziemera un citiem pagastiem, pie Jaunlaicenes muižas muzeja izveidotā Malēniešu valodas skola, divi Vispasaules malēniešu svētki, nule izdotā grāmata “No Apukalna veroties. Alūksnes puses malēnieši senāk un tagad” un Latvijas Televīzijas raidījums “Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku”, kura viena sērija tapa Alūksnes pusē ir atgādinājums – mēs, malēnieši, joprojām esam un ar to lepojamies! (vairāk…)

Lauzt vai nelauzt?

Piektdiena, augusts 3rd, 2018

Sandra Apine

Šī nedēļa aizrit Alūksnes pilsētas svētku un kapusvētku zīmē, visi par to runā, un no šīs tēmas, patīkamā nozīmē, protams, neizvairīties arī redakcijas slejā.

Alūksnes pilsētas svētki ir pamatīga tradīcija, un, gaidot šos svētkus, es vienmēr domāju par to, kas būs šoreiz, kā mūs un viesus pārsteigs šoreiz, kā paši sevi pārsteigsim. Sākot ar to, kas būs centrālais notikums, kas varbūt būs jāliek “uz vāka” un beidzot ar to – kura būtu skaistākā kleita, ko uzvilkt, manuprāt, mūsu īpašākajos vasaras svētkos. Šogad, tiekoties ar populāro un izcili radošo pasākumu organizatori Gundegu Skudriņu, un pajautājot viņai, kā viņasprāt būtu jāsvin pilsētas svētki, es aizdomājos arī par tradīciju laušanu. “Katrai vietai un videi ir sava pareizā recepte, kā jāsvin svētki, taču manējā ir tāda – ja ilgi dara vienu un to pašu, to vajag lauzt pilnībā, taču tam vajag lielu drosmi. (vairāk…)

Latvietim latvietis labākā uzkoda

Piektdiena, jūlijs 27th, 2018

Daina Siņeļņikova

Laiks ir lielākā vērtība, kas cilvēkam dota, neprasot pretim nekādas investīcijas. To es savā dzīvē biju ielāgojusi pietiekami agri un centusies šo vērtību vairot, nevis mazināt. Tāpēc tagad, kā vairākums cilvēku, cenšos īsākā laikā iegūt to informāciju, kas man liekas saistoša no sociālajiem tīkliem. Nenoliegšu, reizēm ieskatos arī komentāros, kādu vērtējumu par notikuma atspoguļojumu vai sasniegto rezultātu izsaka to lietotāji.

Pārsteidz, cik daudziem “komentētājiem” pietrūkst drosmes savu viedokli izteikt atklāti, bet, slēpjoties aiz “nikiem”, “sikiem” un citiem “čikiem”, apliecina, ka viņi dienas uzturdevā pamatēdiens ir “Latvietis latvietim labākā uzkoda”. Šis secinājums manī nostiprinājās, ieskatoties populārā Latvijas sporta portālā pēc  Eiropas čempionāta pludmales volejbolā. Dusmas manī nebrieda, bet pavadīja kauna sajūta, ka starp mums vēl ir tik daudz cilvēku ar tonētām brillēm, kas nespēj saskatīt, kā valsts ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju spēj sevi prezentēt stadionos un hallēs. (vairāk…)

Lasītākie raksti Jaunākie komentāri "MZ" Afiša
  • Šoferis: Sakiet kā ir ar kvalitāti šīgada asfaltam uz Kolberģi? Tur ''pie...

  • Redakcija: Vai Jums derētu arī elektroniskā versija jeb gribas avīzi drukātā...

  • Guna Roze: Labdien! Paldies liels "Malienas ziņām" par publikāciju! :) Un ...

  • ooo: Smiekli nāca par ciparu kādu cēla to ŪĶI.......

  • Kolis: Beidzot!!!!...

  • Ziema: Bravo! Es domāju - savākt tik daudz šādus vārdus! Bet - jā, tā i...

No 1. līdz 15. decembrim Veclaicenes tautas namā izstādes “Cimdi un šalles” un Mālupes rokdarbu pulciņa “Annele” musturdeķi “Raibu raibā pasaulīte”.

No 6. līdz 21. decembrim Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā izglītojošā programma “Ottes saldie Ziemassvētki” gan pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, gan pieaugušajiem.

14. decembrī no 18.00 līdz 20.00 Jaunannas Tautas namā Ziemassvētku dāvanu andele.

14. decembrī 18.00 Mālupes pagastā svētku egles iedegšana “Mazās eglītes lielā diena”.

Lasīt tālāk »