Viss notiek uz labu

Piektdiena, oktobris 12th, 2018

Sandra Apine

Pēc nesenā paziņojuma par abu laikrakstu – “Malienas Ziņu” un “Alūksnes Ziņu” – apvienošanos redakcija saņēmusi daudzus komentārus, jautājumus un galvenais – veiksmes vēlējumus.

Jāatzīst, daudzi šo vēsti uzskata par likumsakarīgu, jo lasītāji taču arī seko līdzi sabiedriskajiem procesiem, mediju tirgus tendencēm un galu galā – iedzīvotāju statistikai. Taču dzirdam arī bažas par to, cik sarežģīts būs šis process, ko iegūs vai zaudēs lasītājs un vai “Malienas Ziņas” vēl izdosies ieraudzīt to līdzšinējā formā un saturā. Jā, protams! Kā jau iepriekš, abonēšanas kampaņai sākoties, solīju, ne “Malienas Ziņas”, ne “Alūksnes Ziņas” nekur nav zudušas un nezudīs, un tās vērtības, kas abos laikrakstos bijušas līdz šim, pārmantos arī jaunais izdevums, pievienojot klāt jaunas. Protams, pārmaiņas vienmēr nes līdzi zināmus sarežģījumus, kas jāatrisina, un tad sāksies ierastais redakcijas darbs, kurā galvenais kopējais uzdevums būs rūpēties par lasītājam svarīgu saturu. (vairāk…)

Viss sākas no salīdzināmām pakāpēm

Piektdiena, oktobris 5th, 2018

Daina Siņeļņikova

Pirms divdesmit gadiem es pirmo reizi pārbraucu Latvijas robežu rietumu virzienā, lai ieraudzītu, kā dzīvo citas tautas. Pirmais iespaids – o, viss te ir labāk. Un āķis bija lūpā. Nākamā ceļojuma iespaids – te ir vislabāk.

Un šī salīdzināšana, kas iesākās ar Ungāriju, turpinājās Itālijā, Vācijā, Beļģijā, Čehijā, Austrijā, Francijā, Somijā, Zviedrijā, Polijā, vēl citās Eiropas valstīs. No pēdējā šāda citu valstu īsa iepazīšanās brauciena atgriezos tikai aizvakar. Un manī pilnībā nostiprinājās domas patiesīgums, ko kādā no saviem dzejoļiem pirms daudziem gadiem ir vēstījis dzejnieks Jānis Peters, ka viss sākas no trim salīdzināšanas pakāpēm – labs, labāks, vislabākais. Viņš gan to attiecina uz taureni, kas lidinās no skaista zieda līdz visskaistākajam, un uz vīrieti, kurš no labas sievas migrē līdz vislabākajai. (vairāk…)

Ražas zudumi ietekmēs katru no mums

Piektdiena, septembris 21st, 2018

Daina Siņeļņikova

Jau otro gadu dabas kaprīzes pārsteidz Latvijas galvenajā tautsaimniecības nozarē – lauksaimniecībā – iesaistītos cilvēkus – darba devējus un ņēmējus, saražotā produkta pārstrādātājus un pircējus. Pērn tās bija lietavas, šogad – sausums, kas būtiski ietekmēja ne tikai graudkopību, bet visu nozari. Pēdējie publiskotie dati liecina, ka šo divu gadu sliktie laika apstākļi Latvijas lauksaimniekiem ir radījuši aptuveni 400 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tā nav neieņemtā peļņa, bet gan reālie zaudējumi. Parasti līdzīgos gadījumos situāciju glābj apdrošināšana, bet, kā zināms, pret sausuma radītām sekām Latvijā pagaidām neapdrošina.

Uz kādu atbalstu varētu cerēt Latvijas lauksaimniecība, pagaidām pamatotu vēsti neesmu saklausījusi. Tas manī rada bažas ne mazāk kā tajos cilvēkos, kas šajā nozarē strādā. Mēs taču katrs ikdienā pārtikā lietojām maizi, pienu, kartupeļus, dārzeņus… Tāpēc es nesaprotu tos neapmierinātos nodokļu maksātājus, kad tiek diskutēts par atbalstu lauksaimniekiem. Maz ir to, kuri apzinās, cik tad maksātu pārtika, ja Latvijā nebūtu atbalsta lauksaimniekiem. (vairāk…)

6. oktobra uzdevums

Otrdiena, septembris 18th, 2018

Dace Plaude

Tagad jau mazāk kā mēnesis palicis līdz 6. oktobrim, kad notiks Latvijas Republikas 13. Saeimas vēlēšanas. Par ko balsot? Šis jautājums arvien biežāk izskan ne tikai publiskajā telpā, bet arī sarunās ar radiem, draugiem, darba kolēģiem. No tā neizvairīties arī, lielākā vai mazākā cilvēku lokā satiekoties pat tādos neformālos pasākumos kā dzimšanas dienas ballītes.

Kāda būs vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās, grūti prognozēt, taču skaidrs ir viens – sabiedrībai nav vienalga, kuri būs tie 100 tautas priekšstāvji nākamajos piecos gados. Cilvēki spriež, analizē, diskutē… Ikviens, kuram ir interese par valstī notiekošajiem procesiem, var sekot priekšvēlēšanu diskusijām, kuras interneta portālā delfi.lv vada žurnālists Jānis Domburs, partiju programmas vētī un ar deputātu kandidātiem iepazīstina Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, citi plašsaziņas līdzekļi, un pašlaik šķiet, ka deputātu kandidāti ir visur. (vairāk…)

Kārtējā izrādīšanās augstam viesim

Piektdiena, septembris 7th, 2018

Aivita Lizdika

Valdība jūlija sākumā atbalstīja 806 202 eiro piešķiršanu Tieslietu ministrijai, lai tā varētu nodrošināt septembrī gaidāmo pāvesta Franciska vizīti Latvijā. Nu tā piešķīrusi vēl papildu 145 710 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai varētu nodrošināt pāvesta Franciska vizītes atspoguļošanu sabiedriskajos medijos. Vai nebūs tā kā par daudz vienas dienas tēriņiem?

Jūs teiksiet – Dziesmu un deju svētkiem arī tika tērēts neiedomājami daudz naudas, bet atcerieties, ka tie bija visas tautas svētki. Tiem cilvēki gatavojās vairākus gadus, un tajos piedalījās katrs trešais mūsu valsts iedzīvotājs. (vairāk…)

Mīlestība uz Bānīti vienmēr saglabāsies

Piektdiena, augusts 31st, 2018

Daina Siņeļņikova

Kādā nesenā sarunā Kalnienas stacijas tuvumā dzīvojošā māsa izteica vēlmi, ka mēs, vecākās, varētu sarosīties un palīdzēt jaunākajai, lai tēva mājai mazinātu to sirmumu, kas astoņdesmitgadīgās celtnes korēs jau sāk iekrāsoties. Nodoms jau bija cēls, taču visu mūsu jaunākās paaudzes, nu jau pensionāru, kopējais maciņš izrādījās par plānu, lai spētu pacelt. Taču šī iecere manī aizskāra kādu no dzīves svarīgākajām stīgām un ar jaunu spēku ieskanas tad, kad ar kopienas cilvēkiem nākas diskutēt, vai vienmēr ir bijis vajadzīgs tērēt iedzīvotāju nodokļu naudu, atjaunojot vai uzceļot no jauna vēsturiskās celtnes.

Pēdējā gada laikā visbiežāk šādas sarunas temats bijuši būvdarbi stacijas bagāžas šķūņa sakarā, un jāsaka, ka pietiekami karsts un ass. Tomēr šis bija tas gadījums, kad gandrīz vienmēr paliku opozīcijā, jo aizstāvēju viedokli, ka agrāk saimnieciski nozīmīgā celtne bija pelnījusi, lai ne tikai pielāpītu ikdienas kārtu, bet uz Mazbānīša dzimšanas dienu to darinātu no jauna. Atjaunot un rast ēkas jauno pielietojumu noteikti vajadzēja jau agrāk, bet arī pašvaldības naudas maciņš ir tik biezs, cik ir. (vairāk…)

Neļausim savai balsij aiziet nebūtībā

Piektdiena, augusts 17th, 2018

Daina Siņeļņikova

Līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām ir nedaudz vairāk par mēnesi, un mums katram būs jāizdara izvēle par labu kādam politiskajam spēkam. Šogad mani īpaši satrauc fakts, ka politiskie grupējumi, es atļaujos par dažiem sarakstiem tā izteikties, aug kā sēnes pēc lietus. Vai to salīdzinoši mazai valstij nav par daudz? Manuprāt, šāda aina Latvijas politiskajā kartē neļauj attīstīties spēcīgām politiskajām partijām.

Kā vienkāršajam vēlētājam pārliecināties, kam uzticēties, ja uz Saeimu kandidē 16 sarakstu augstajos krēslos sēdēt gribētāju? Katram noteikti ir sava vērtējuma mēraukla, man tā ir vienkārša – distancēties no tiem, kas piekopj staigātāju un kritizētāju politiku, un tā es neļaušu savai balsij aiziet nebūtībā. Arī socioloģiskās aptaujas liecina, ka daudzām pirms vēlēšanām dzimušām politiskajām partijām nav ne mazāko iespēju iekļūt Parlamentā.
Vienīgo cerību manī vieš fakts, ka jauno partiju kandidāti vēlas kaut ko pozitīvāku izdarīt Latvijas labā. (vairāk…)

Soli tuvāk malēniešiem

Piektdiena, augusts 10th, 2018

Dace Plaude

“Dzīvs malēnietis tagad ar uguni gaišā dienas laikā jāmeklē. Nē, nē, nav jau visi uz Apukalnu pārcēlušies! “Dzīvs” nozīmē “īsts, pavisam pilnīgs”. Saka taču: “Tā ir dzīva patiesība” vai “Sastāstīja dzīvus melus”. Tātad dzīvs, īsts malēnietis būtu tāds, kurš piedzimis, izaudzis mūspusē, tepat mūžu dzīvojis, savā mājā un ar kaimiņiem runādams skaidri malēniski. Vai tādu vairs varētu atrast?” tā nupat izdotās grāmatas “No Apukalna veroties. Alūksnes puses malēnieši senāk un tagad” ievadā raksta novadniece Māra Svīre.

Un tālāk pati arī atbild uz šo jautājumu, ka par spīti laiku maiņām un kariem, augstām skolām un iespējām, kas malēniešus berzušas un malušas un pasaulē aizvilinājušas, malēnieša raugs mūsos ir palicis un ja ne pēc lauztās intonācijas, tad pēc rakstura malēnieti var sazīmēt, lai kur satiktu.

Pēdējās desmitgadēs malēnieši un viņu valoda piedzīvojušas gluži vai renesansi. Daces Markus un Jēkaba Raipuļa grāmata “Radošie malēnieši un viņu valoda”, kas ir kultūrvēsturisks apkopojums par Ziemera un citiem pagastiem, pie Jaunlaicenes muižas muzeja izveidotā Malēniešu valodas skola, divi Vispasaules malēniešu svētki, nule izdotā grāmata “No Apukalna veroties. Alūksnes puses malēnieši senāk un tagad” un Latvijas Televīzijas raidījums “Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku”, kura viena sērija tapa Alūksnes pusē ir atgādinājums – mēs, malēnieši, joprojām esam un ar to lepojamies! (vairāk…)

Lauzt vai nelauzt?

Piektdiena, augusts 3rd, 2018

Sandra Apine

Šī nedēļa aizrit Alūksnes pilsētas svētku un kapusvētku zīmē, visi par to runā, un no šīs tēmas, patīkamā nozīmē, protams, neizvairīties arī redakcijas slejā.

Alūksnes pilsētas svētki ir pamatīga tradīcija, un, gaidot šos svētkus, es vienmēr domāju par to, kas būs šoreiz, kā mūs un viesus pārsteigs šoreiz, kā paši sevi pārsteigsim. Sākot ar to, kas būs centrālais notikums, kas varbūt būs jāliek “uz vāka” un beidzot ar to – kura būtu skaistākā kleita, ko uzvilkt, manuprāt, mūsu īpašākajos vasaras svētkos. Šogad, tiekoties ar populāro un izcili radošo pasākumu organizatori Gundegu Skudriņu, un pajautājot viņai, kā viņasprāt būtu jāsvin pilsētas svētki, es aizdomājos arī par tradīciju laušanu. “Katrai vietai un videi ir sava pareizā recepte, kā jāsvin svētki, taču manējā ir tāda – ja ilgi dara vienu un to pašu, to vajag lauzt pilnībā, taču tam vajag lielu drosmi. (vairāk…)

Latvietim latvietis labākā uzkoda

Piektdiena, jūlijs 27th, 2018

Daina Siņeļņikova

Laiks ir lielākā vērtība, kas cilvēkam dota, neprasot pretim nekādas investīcijas. To es savā dzīvē biju ielāgojusi pietiekami agri un centusies šo vērtību vairot, nevis mazināt. Tāpēc tagad, kā vairākums cilvēku, cenšos īsākā laikā iegūt to informāciju, kas man liekas saistoša no sociālajiem tīkliem. Nenoliegšu, reizēm ieskatos arī komentāros, kādu vērtējumu par notikuma atspoguļojumu vai sasniegto rezultātu izsaka to lietotāji.

Pārsteidz, cik daudziem “komentētājiem” pietrūkst drosmes savu viedokli izteikt atklāti, bet, slēpjoties aiz “nikiem”, “sikiem” un citiem “čikiem”, apliecina, ka viņi dienas uzturdevā pamatēdiens ir “Latvietis latvietim labākā uzkoda”. Šis secinājums manī nostiprinājās, ieskatoties populārā Latvijas sporta portālā pēc  Eiropas čempionāta pludmales volejbolā. Dusmas manī nebrieda, bet pavadīja kauna sajūta, ka starp mums vēl ir tik daudz cilvēku ar tonētām brillēm, kas nespēj saskatīt, kā valsts ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju spēj sevi prezentēt stadionos un hallēs. (vairāk…)

Klikšķu laikmets

Piektdiena, jūlijs 20th, 2018

Dace Plaude

Interneta vietnē “redzams.net” pagājušās nedēļas nogalē tika publicēta informācija, ka 15. jūlijā sabrucis tirdzniecības centrs “Alfa”, kā rezultātā cietuši vairāki cilvēki un simtiem cilvēki gājuši bojā. Lieki atgādināt, ka ar šo ziņu tūlīt steidza dalīties sociālā tīkla “facebook” lietotāji.

Vārdu savienojums “viltus ziņas” pēdējā laikā izskan arvien biežāk, un droši  vien ar to būs nācies saskarties ikvienam no mums, kurš ikdienā lieto sociālos tīklus. Atceros, pirms kāda laika arī es gandrīz “uzķēros” uz šādas ziņas. Kāda  sieviete   sociālajā tīklā “facebook” bija dalījusies ar ziņu, ka autoavārijā gājis bojā hokejists Zemgus Girgensons un atvadīšanās no viņa ir paredzēta Rīgā, Doma baznīcā. Protams, pirmajā brīdī gluži saprotami šis fakts šķita satriecošs, taču saprāts ņēma virsroku un vispirms centos noskaidrot, kādā interneta vietnē  ziņa publicēta. Tā kā līdz šim par šādas vietnes eksistenci nezināju un tās nosaukums man neko neizteica, sāku meklēt, vai kaut kas par slavenā hokejista aiziešanu rakstīts portālos lsm.lv, diena.lv, delfi.lv vai tvnet.lv. Tur, protams, šādu ziņu neatradu. (vairāk…)

Dziedam, dejojam, tātad arī runājam no sirds

Piektdiena, jūlijs 13th, 2018

Aivita Lizdika

Paldies par jaukajiem Dziesmu un Deju svētkiem visiem, visiem organizatoriem un dalībniekiem! Tā vēl šonedēļ no Dziesmu svētku skatītājiem dzirdams vai ik uz stūra. Savukārt paši svētku dalībnieki vēl tagad izjūt patīkamu nogurumu pēc labi padarīta darba un kavējas atmiņās par saturīgi pavadīto laiku Rīgā, par gūtajām neatkārtojamajām pozitīvajām emocijām, pieredzi, ko nevar salīdzināt ne ar vienu citu.

Taču, pārrunājot šo vienreizējo notikumu, katrs vēlas izteikt arī savas domas par mūsu valsts prezidenta uzrunu svētku noslēgumā. Un, lai gan visi ir neapmierināti, viedokļi dalās. Citi aizstāv Raimondu Vējoni, norādot, ka prezidents arī ir tikai cilvēks un jāsaprot viņa tā brīža emocionālais stāvoklis, bet citi uzskata, ka valsts galvenajai amatpersonai tik ievērojamā pasākumā savas emocijas bija jāprot savaldīt. (vairāk…)

Mīlot latviešu kino

Piektdiena, jūnijs 29th, 2018

Dace Plaude

Kādreiz, vēl padomju gados, katrs latvietis par goda lietu uzskatīja apmeklēt kinoteātri, lai noskatītos jaunāko Rīgas kinostudijā uzņemto filmu. Atceros savus skolas gadus, kad Alūksnes pilī darbojās kinoteātris “Liesma”. Katras jaunas latviešu filmas parādīšanas uz ekrāniem bija Notikums un to seansi pulcēja pilnas skatītāju zāles.

Mana latviešu kino pieredze sākās ar “Vella kalpiem”, “Vella kalpiem vella dzirnavās”, un turpinājās ar “Dāvanu vientuļai sievietei”, “Ezera sonāti”, “Pūt, vējiņi”, “Melnā vēža spīlēm”, “Šīs bīstamās balkona durvis”, “Teātris” un citām. Šo filmu dēļ es iemīlēju latviešu kino. Un mīlu vēl joprojām, jo īpaši vecās filmas. Tādēļ vienmēr ar lielu interesei skatos raidījumus Latvijas Televīzijā “Filmas arheoloģija”, kas stāsta par Rīgas kinostudijā uzņemto latviešu filmu tapšanu. Intervijas ar filmu režisoriem, operatoriem, aktieriem, mūzikas autoriem, citiem to tapšanā iesaistītajiem ir kā ceļojums laikā, kad šķiet, ka zāle bija zaļāka, bet debesis – zilākas. (vairāk…)

Vai visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā?

Piektdiena, jūnijs 22nd, 2018

Aivita Lizdika

Jāņuzāļu lasīšana, vainagu pīšana un telpu pušķošana ir jau sen tautā iesakņojusies Līgo svētku tradīcija. 23. jūnija rītā, pošoties svētku vakaram, cilvēki dodas pļavās, lai salasītu šajā laikā ziedošās un smaržojošās puķes un citus augus. Pārsvarā tās ir margrietiņas, kas gan šogad jau ir gandrīz noziedējušas, rudzupuķes, sarkanais un baltais āboliņš, asinszāle, nārbuļi, par šī gada augu atzītā madara un citi vasaras visgarākajās dienās ziedošie pļavu augi. No tiem sanāk bagātīgi un skaisti vainagi meitām, pa kādam košumam iespējams iepīt arī Jāņa ozollapu vainagā. Šie vainadziņi piestāvēs pie ikviena tērpa, radīs svētku noskaņu, neatkarīgi no gada īsākās nakts laika apstākļiem.

Tomēr daudzi augi, lai gan tie zied Līgo naktī, jauki smaržo un, šķiet, vainagam piešķirtu īpašu krāšņumu, mūsdienās ir kļuvuši reti sastopami, jo samazinājušās vai izzudušas to augšanai piemērotās vietas. Lai tie neizzustu pavisam, tiem piešķirts īpaši aizsargājamās sugas statuss, un to plūkšana un tirdzniecība ir aizliegta. Aizsargājamo augu plūkšana ziedēšanas laikā ir īpaši nevēlama tādēļ, ka, noraujot ziedu, augam tiek liegta jauno sēklu nogatavošanās un izsēšanās iespēja, un līdz ar to arī auga ilgtermiņa saglabāšanās. (vairāk…)

Futbols sporta karaļa godu neatdod

Piektdiena, jūnijs 15th, 2018

Daina Siņeļņikova

Šodien sākas un līdz 15. jūlijam turpināsies 2018. gada Pasaules čempionāts futbolā, un tā saimnieki ir Krievija, kas nozīmē, ka pirmo reizi tik plaša un nozīmīga mēroga sacīkste notiek Austrumeiropā. Planētas 32 valstu vienības ar 736 futbolistiem sacentīsies šīs valsts 12 pilsētu stadionos un centrālais no tiem būs Lužņiki Maskavā, kurā arī notiek turnīra atklāšana.

Interese par šo sporta veidu pieaug visā pasaulē, un aizvien jaunāki zēni un arī meitenes uzsāk “dzenāt” bumbu ne tikai sporta laukumos, bet arī šai nodarbei iespējamās vietās ciematos. Ka šāds fiziskās norūdīšanās veids izaudzina meistarīgus spēlētājus uz priekšdienām, liecina fakts, ka ar katru gadu pasaules elitē ienāk spēcīgas komandas no Āfrikas un Āzijas, un eiropieši un dienvidamerikāņi uz vieglām uzvarām var necerēt. Atzīšos, ka aizrautīga šī sporta veida fane nekad neesmu bijusi, tomēr pasaules lielākā notikuma kontekstā interese pieaug. To pastiprina arī elektroniskie masu mediji, kuri solījuši, ka atsevišķi televīzijas kanāli translēs visas spēles. (vairāk…)

Darbs ar pievienoto vērtību

Piektdiena, jūnijs 8th, 2018

Dace Plaude

Pirms nedēļas Alūksnes muzejā, noslēdzot muzeju mēnesi, viesojās kino režisore Kristīne Želve, kura uzņēmusi dokumentālu spēlfilmu “Mērijas ceļojums” – neparastu stāstu par muzeju darbinieci Mēriju Grīnbergu. Viņa kā vienīgā brīvprātīgā kopā ar citiem muzeju darbiniekiem 1944. gadā, kad vācu armija atkāpās un līdzi ņēma Latvijas muzeju dārgumus, pavadīja ceļā šo dārgo kravu un pārveda to atpakaļ.

Pagājusi nedēļa pēc šīs filmas noskatīšanās, bet pēcgarša saglabājusies spēcīga un domas par to joprojām nelaiž vaļā. “Mērijas ceļojums” ir filma, kas, dokumentāliem kadriem mijoties ar inscenētām ainām, rada īpašu noskaņu, ko palīdzējusi uzburt arī Jura Vaivoda komponētā mūzika. Taču jāteic, ka tikpat īpaša bija tikšanās ar pašu filmas režisori Kristīni Želvi, kura agrāk iepazīta kā kultūras raidījumu vadītāja Latvijas Televīzijā. (vairāk…)

Vai frontes līnija putnu fermas apkaimē?

Piektdiena, jūnijs 1st, 2018

Daina Siņeļņikova

Alūksnes novada pašvaldības izstrādātais teritoriālais plānojums laika periodam no 2015. līdz 2027. gadam bija nodots iedzīvotāju apspriešanai. Tajā laikā vēl biju darba attiecībās ar masu mediju, bet neatceros, ka no Ziemera pagasta būtu saņemti būtiski priekšlikumi, kādu savu pagastu saredz tuvākajā nākotnē. Tolaik viens no būtiskākajiem jautājumiem publiskajā telpā izskanēja: “Kad darbu atsāks “Vistako”?” Tas bija pašsaprotami, jo vietējiem Vengersku iedzīvotājiem, arī alūksniešiem bija darba vietas, viņi maksāja nodokļus un pildījās pašvaldības kase.

Tagad “Vistako” vietā ir “Alūksnes putnu ferma” un citi īpašnieki, kas saimnieko ar eiropeisko vērienu. Vieni tuvējo māju iedzīvotāji un bijušie strādnieki novērtējuši būtisko atšķirību ar tolaik un tagad, otri – uzņemas paust visas vietējās sabiedrības viedokli, kas nebūt neliekas godīgi. To visu vērojot, neviļus rodas jautājums, vai neveidojas frontes līnija Vengersku apdzīvotajā vietā? Jaunie saimnieki likuši vilties ne vienam vien, jo nav spējuši izturēt atlasi uz piedāvātajām darba vietām. Varbūt tur tam augonim ir saknes? (vairāk…)

Nevajag pārspīlēt

Piektdiena, maijs 25th, 2018

Sandra Apine

“25. maijā aizeju uz kapsētu – un tur brīvi pieejami stāv visu personu privātie dati!” tas ir tikai viens no jociņiem, kas publiskajā telpā parādījās, gaidot Vispārējo datu aizsardzības regulējuma ēru. Ja nopietni, te nekas nav pārkāpts, jo mirušā dati lielākoties nav aizsargājami, taču kopumā izskatās, ka tiek celta brēka nevietā. Un par šo ažiotāžu gan ir jāpateicas Latvijas valsts institūcijām, kas acīmredzot nav parūpējušās par to, lai viss visiem būtu skaidrs, jo tieši neziņa ir tā, kas rada satraukumu. Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, un līdz 25. maijam uz tiem vēl nav pagūts skaidri atbildēt. Valsts prezidenta kanceleja risina simtgadnieku datu aizsardzības jautājumu ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, vairākas pašvaldības jau krietni pirms regulas stāšanās spēkā bīstas publiski apsveikt savus jubilārus, jaunos vecākus un jaunlaulātos, savukārt policija, informējot presi par pārkāpumiem, notikuma vietu min ar precizitāti – Vidzemes reģionā. Kurā novadā? “Nedrīkst teikt”. Nu, nepārspīlēsim! (vairāk…)

Lasītākie raksti Jaunākie komentāri "MZ" Afiša
  • Redakcija: Vai Jums derētu arī elektroniskā versija jeb gribas avīzi drukātā...

  • Guna Roze: Labdien! Paldies liels "Malienas ziņām" par publikāciju! :) Un ...

  • ooo: Smiekli nāca par ciparu kādu cēla to ŪĶI.......

  • Kolis: Beidzot!!!!...

  • Ziema: Bravo! Es domāju - savākt tik daudz šādus vārdus! Bet - jā, tā i...

  • Māris: Rakstā minētas telpu temperatūras ir visai interesantas, kaut vai...

No 3. oktobra Bejas novadpētniecības centrā simtgades devums Latvijai – audīsim rakstainu jostu, aicināti visi ieaust savu josliņu.

No 15. oktobra Mārkalnes tautas namā Mālupes rokdarbu pulciņa “Annele” darbu izstāde.

16. oktobrī 14.00 Zeltiņu bibliotēkā lekcija un diskusija par vidi – atkritumiem un to šķirošanu, kā samazināt aiz sevis atstāto ekoloģisko pēdu un dzīvot videi draudzīgāk. Pieredzē un zināšanās dalīsies Agate un Sigita Mūrnieces un Anita Maksima. Pieteikšanās Zeltiņu bibliotēkā.

Lasīt tālāk »