Futbols sporta karaļa godu neatdod

Piektdiena, jūnijs 15th, 2018

Daina Siņeļņikova

Šodien sākas un līdz 15. jūlijam turpināsies 2018. gada Pasaules čempionāts futbolā, un tā saimnieki ir Krievija, kas nozīmē, ka pirmo reizi tik plaša un nozīmīga mēroga sacīkste notiek Austrumeiropā. Planētas 32 valstu vienības ar 736 futbolistiem sacentīsies šīs valsts 12 pilsētu stadionos un centrālais no tiem būs Lužņiki Maskavā, kurā arī notiek turnīra atklāšana.

Interese par šo sporta veidu pieaug visā pasaulē, un aizvien jaunāki zēni un arī meitenes uzsāk “dzenāt” bumbu ne tikai sporta laukumos, bet arī šai nodarbei iespējamās vietās ciematos. Ka šāds fiziskās norūdīšanās veids izaudzina meistarīgus spēlētājus uz priekšdienām, liecina fakts, ka ar katru gadu pasaules elitē ienāk spēcīgas komandas no Āfrikas un Āzijas, un eiropieši un dienvidamerikāņi uz vieglām uzvarām var necerēt. Atzīšos, ka aizrautīga šī sporta veida fane nekad neesmu bijusi, tomēr pasaules lielākā notikuma kontekstā interese pieaug. To pastiprina arī elektroniskie masu mediji, kuri solījuši, ka atsevišķi televīzijas kanāli translēs visas spēles. (vairāk…)

Darbs ar pievienoto vērtību

Piektdiena, jūnijs 8th, 2018

Dace Plaude

Pirms nedēļas Alūksnes muzejā, noslēdzot muzeju mēnesi, viesojās kino režisore Kristīne Želve, kura uzņēmusi dokumentālu spēlfilmu “Mērijas ceļojums” – neparastu stāstu par muzeju darbinieci Mēriju Grīnbergu. Viņa kā vienīgā brīvprātīgā kopā ar citiem muzeju darbiniekiem 1944. gadā, kad vācu armija atkāpās un līdzi ņēma Latvijas muzeju dārgumus, pavadīja ceļā šo dārgo kravu un pārveda to atpakaļ.

Pagājusi nedēļa pēc šīs filmas noskatīšanās, bet pēcgarša saglabājusies spēcīga un domas par to joprojām nelaiž vaļā. “Mērijas ceļojums” ir filma, kas, dokumentāliem kadriem mijoties ar inscenētām ainām, rada īpašu noskaņu, ko palīdzējusi uzburt arī Jura Vaivoda komponētā mūzika. Taču jāteic, ka tikpat īpaša bija tikšanās ar pašu filmas režisori Kristīni Želvi, kura agrāk iepazīta kā kultūras raidījumu vadītāja Latvijas Televīzijā. (vairāk…)

Vai frontes līnija putnu fermas apkaimē?

Piektdiena, jūnijs 1st, 2018

Daina Siņeļņikova

Alūksnes novada pašvaldības izstrādātais teritoriālais plānojums laika periodam no 2015. līdz 2027. gadam bija nodots iedzīvotāju apspriešanai. Tajā laikā vēl biju darba attiecībās ar masu mediju, bet neatceros, ka no Ziemera pagasta būtu saņemti būtiski priekšlikumi, kādu savu pagastu saredz tuvākajā nākotnē. Tolaik viens no būtiskākajiem jautājumiem publiskajā telpā izskanēja: “Kad darbu atsāks “Vistako”?” Tas bija pašsaprotami, jo vietējiem Vengersku iedzīvotājiem, arī alūksniešiem bija darba vietas, viņi maksāja nodokļus un pildījās pašvaldības kase.

Tagad “Vistako” vietā ir “Alūksnes putnu ferma” un citi īpašnieki, kas saimnieko ar eiropeisko vērienu. Vieni tuvējo māju iedzīvotāji un bijušie strādnieki novērtējuši būtisko atšķirību ar tolaik un tagad, otri – uzņemas paust visas vietējās sabiedrības viedokli, kas nebūt neliekas godīgi. To visu vērojot, neviļus rodas jautājums, vai neveidojas frontes līnija Vengersku apdzīvotajā vietā? Jaunie saimnieki likuši vilties ne vienam vien, jo nav spējuši izturēt atlasi uz piedāvātajām darba vietām. Varbūt tur tam augonim ir saknes? (vairāk…)

Nevajag pārspīlēt

Piektdiena, maijs 25th, 2018

Sandra Apine

“25. maijā aizeju uz kapsētu – un tur brīvi pieejami stāv visu personu privātie dati!” tas ir tikai viens no jociņiem, kas publiskajā telpā parādījās, gaidot Vispārējo datu aizsardzības regulējuma ēru. Ja nopietni, te nekas nav pārkāpts, jo mirušā dati lielākoties nav aizsargājami, taču kopumā izskatās, ka tiek celta brēka nevietā. Un par šo ažiotāžu gan ir jāpateicas Latvijas valsts institūcijām, kas acīmredzot nav parūpējušās par to, lai viss visiem būtu skaidrs, jo tieši neziņa ir tā, kas rada satraukumu. Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, un līdz 25. maijam uz tiem vēl nav pagūts skaidri atbildēt. Valsts prezidenta kanceleja risina simtgadnieku datu aizsardzības jautājumu ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, vairākas pašvaldības jau krietni pirms regulas stāšanās spēkā bīstas publiski apsveikt savus jubilārus, jaunos vecākus un jaunlaulātos, savukārt policija, informējot presi par pārkāpumiem, notikuma vietu min ar precizitāti – Vidzemes reģionā. Kurā novadā? “Nedrīkst teikt”. Nu, nepārspīlēsim! (vairāk…)

Sadarbība atraisa radošumu

Piektdiena, maijs 18th, 2018

Dace Plaude

Radošo profesiju pārstāvjiem, pie kuriem noteikti pieder arī žurnālisti, ir ļoti svarīgi savā darbā gūt jaunus impulsus, lai būtu motivācija doties tālāk. Kaut arī žurnālista ikdienu nekādi nenosauksi par vienmuļu, jo katra jauna diena var sākties ar kādu negaidītu pavērsienu, tikšanos, ar gadiem neizbēgami piezogas arī rutīna. Un tad ir labi, ka esi klāt notikumos, kas piepilda ar jaunu enerģiju.

Pagājušās nedēļas nogalē šādu enerģijas lādiņu sniedza Veclaicenes un Ziemera pagasta kultūras darbinieku rīkotais pasākums “Kāpsim, dziedāsim, iepazīsim mūsu puses 100 kalnus” ar vietējo amatiermākslas kolektīvu koncertu Opekalna baznīcā un pēc tam ekskursiju uz veco Romeškalna skolu, kā arī Alūksnes un Apes novada fonda rīkotais projekta “Radošā potenciāla skola” noslēguma pasākums “Radošums un sadarbība”, kas notika Alūksnes Mākslas skolā – vietā, kura pati par sevi ir īpaša, ar radošu enerģiju piepildīta.

Radošs var būt ikviens cilvēks – šī atziņa izskanēja pasākumā “Radošums un sadarbība”, kuru caurvija projekta vadītājas Ilzes Zvejnieces pamudinājums uz lietām paskatīties no cita skata punkta, jo tad rodas netradicionāli risinājumi. Apstiprinājums tam bija arī sestdien notikušais pasākums Veclaicenē, kurā vienojošais patiešām bija radošums un sadarbība. (vairāk…)

Ar vienu laulībā, ar otru – Kopdzīves likumā

Piektdiena, maijs 11th, 2018

Aivita Lizdika

Kas pāriem, kas dzīvo kopā jau daudzus gadus, traucē oficiāli noformēt attiecības, noslēgt laulību? Portālā Manabalss.lv iniciatīvu par Kopdzīves likuma pieņemšanas nepieciešamību parakstījuši desmit tūkstoši iedzīvotāju, tādēļ Saeimas komisijai bija jālemj par likumu, kas nodrošinātu līdztiesību starp laulātiem un nelaulātiem pāriem.

Kopdzīves likuma iniciatori savu ierosinājumu pamato ar to, ka pašlaik nelaulāti partneri nav aizsargāti dažādās dzīves situācijās kā, piemēram, dzīvesbiedra nāves vai nelaimes gadījumā, kad partneris, piemēram, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā, problēmas sākas arī tad, kad jārisina mantojuma lietas, tāpat no valsts vai pašvaldības netiek piešķirts atbalsts dzīvesbiedra bojāejas gadījumā. Nelaulāti dzīvesdraugi negūst nodokļu atvieglojumus, arī sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā, tās ir citas juridiska rakstura problēmas, kas bieži vien rodas, dzīvojot nereģistrētā kopdzīvē, un kuras pat paredzēt nevaram. (vairāk…)

Soli tuvāk svētkiem

Piektdiena, aprīlis 27th, 2018

Dace Plaude

Katrs, kurš reiz dziedājis korī, droši vien piepildījis savu sapni un kādreiz piedalījies Dziesmu svētkos. Taču tikai paši koru dalībnieki un diriģenti zina, cik viegls vai grūts ir bijis ceļš līdz to kulminācijai – noslēguma koncertam Mežaparka Lielajā estrādē.

Viens no svarīgākajiem un atbildīgākajiem pieturas punktiem ceļā uz svētkiem ir skates, kas notiek Latvijas novados un tagad jau ir finiša taisnē. Ir patiesi liels prieks, ka uz Latvijas simtgadei veltītajiem Dziesmu svētkiem tika izvirzīti visi senioru, sieviešu un jauktie kori, kas piedalījās svētdien notikušajā Alūksnes, Balvu un Gulbenes koru apriņķa skatē, jo ikviens to ir patiešām pelnījis. Jo īpašs gandarījums par Alūksnes un Apes novada koriem, kuru gan pavisam ir vairs tikai seši – viens senioru, divi sieviešu un trīs jauktie kori. Diemžēl skates dalībnieku vidū nebija neviena vīru kora. Un varbūt tādēļ ar tik sirsnīgiem aplausiem skates izskaņā uz Alūksnes Kultūras centra lielās skatuves podestiem tika sagaidīts Latvijas Universitātes vīru koris “Dziedonis” Ulda Kokara vadībā, jo vīru balsīm vienmēr piemitis īpašs spēks un valdzinājums. (vairāk…)

Būtu lietderīgi pārskatīt koncepciju

Piektdiena, aprīlis 20th, 2018

Aivita Lizdika

Saeima šonedēļ pirmajā lasījumā atbalstījusi Lāčplēša dienas iekļaušanu svētku dienu sarakstā. Tas nozīmē, ka 11. novembris turpmāk tiktu noteikts par brīvdienu, kas būtu 17. svētku brīvdiena Latvijā. Lai gan priekšlikumu Saeima konceptuāli atbalstīja, par to izvērtās plašas diskusijas.

Piemēram, deputāts Kārlis Seržants uzskata, ka uz to ir spējīgi tikai latvieši – pasludināt dienu par Darba svētkiem, bet tā vietā, lai šajā dienā strādātu, mēs vienkārši vēlamies brīvdienu, kas viņam šķiet ačgārni. Arī citi deputāti rosināja no svētku dienu saraksta izņemt 1. maiju, kas ir gan Darba svētku, gan Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas datums. Savukārt deputāti Edgars Putra un Artuss Kaimiņš aicināja priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt tikai oktobra sākumā, lai diskusijas par Lāčplēša dienas statusu nevarētu izmantot popularitātes celšanai priekšvēlēšanu laikā, kas arī būtu vērā ņemams priekšlikums, tomēr vairākums Saeimas deputātu to noraidīja un priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteica līdz 24. aprīlim. (vairāk…)

Dzīve, pārtraukta

Piektdiena, aprīlis 13th, 2018

Sandra Apine

Kaut arī tuvākā un tālākā apkārtnē šobrīd risinās daudz nozīmīgākas katastrofas, izrādās, var gadīties šķietami maznozīmīga problēma, kas tavu dzīvi uz dažām dienām var pārvērst krīzes situācijā numur viens. Un tā mūsdienās ir telefona salūšana.

Tas nozīmē, ka tu nevari sazināties ne ar vienu cilvēku, izņemot ar tiem, kuri atrodami Tavā e-pasta listē vai sociālajos tīklos, nezini, kas tev jādara šodien, rīt un tuvākajā laikā, jo plānoto darbu saraksts ir izslēdzies līdz ar telefonu, ka jālauza galva, kā iekļūt savos sociālo tīklu kontos, jo paroles jau sen ir aizmirstas vai labi noglabātas “nomirušajā” telefonā, ka no rītiem vairs nav, kas modina, jo esmu jau aizmirsusi, kāds izskatās klasiskais modinātājpulkstenis, tāpat uz neatgriešanos zudušas visas piezīmes, melnraksti, grafiki, citāti, un pilnīgi noteikti arī fotogrāfijas – atliek vienīgi cerēt, ka tie nav bijuši selfiji ar prezidentiem vai citām retām parādībām, kas būtu tāds lielāks zaudējums. (vairāk…)

Mācīsimies mainīties

Piektdiena, aprīlis 6th, 2018

Dace Plaude

Pavasaris šogad aizkavējies, taču šonedēļ tas beidzot pieteicis sevi ar siltākām dienām. Kā nekā tomēr jau aprīlis un cik tad vairs palicis līdz Lielajai Talkai. Taču strauji kūstošais sniegs atklāj arī pa ziemu uzkrājušos “kultūrslāni” – konfekšu papīrīšus, tukšas cigarešu paciņas, skārdenes, citus sadzīves atkritumus un arī daudz lielākas cūcības.

Pavasarī spilgtāk kā jebkurā citā gadalaikā ir saskatāmi šie kontrasti. Ziemā cūcības noslēpj uzsnigušais sniegs, bet vasarā – zaļums – uzaugusī zāle, saplaukušie koki. Taču kādam tas viss ir jāsatīra – sētniekiem, privātmāju īpašniekiem, kuri nebūt paši nav piemēslojuši apkārtni, un arī talkotājiem, kas piedalās Lielajā Talkā. Darāmā netrūkst, jo aina, kas atklājas pavasarī pēc sniega nokušanas vietās, kuras neapmeklē tie, kas Alūksni skata ar tūrista acīm, dažviet ir visai nepievilcīga. (vairāk…)

Agrāk celties, nevis grozīt pulksteni

Ceturtdiena, marts 29th, 2018

Aivita Lizdika

Par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu gada griezumā nu jau ir kļuvusi pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ. Marta pēdējā nedēļas nogalē pulksteņu rādītāju pavirzām par stundu uz priekšu, bet oktobra pēdējā nedēļas nogalē – par stundu atpakaļ.

Interesanti, ka vasaras laiku pirmo reizi ieviesa Vācijā 1915. gadā, lai pirmā Pasaules kara laikā ietaupītu ogļu patēriņu. Vēlākos gados dažādas valstis piegāja atšķirīgi šim jautājumam, gan ieviešot pāreju uz vasaras laiku, gan arī vēlāk no tā atsakoties, un līdz pat mūsdienām nav iegūts vienots viedoklis par to, cik labi vai slikti pāreja uz vasaras laiku ietekmē mūsu sadzīvi, veselību un enerģijas taupīšanu. Tikai nedaudzas ikdienas aktivitātes un profesijas ir tiešām atkarīgas no dienas gaismas, un lielākā daļa ikdienas darbu tomēr veicami pie mākslīgā apgaismojuma. (vairāk…)

“PSP”

Piektdiena, marts 23rd, 2018

Sandra Apine

“PSP” jeb “pacel savu pēcpusi” – šo asprātīgi formulēto populārās un godalgotās pasākumu organizatores Gundegas Skudriņas moto droši vien arī es atcerēšos brīžos, kad mani pārņems nevarība vai slinkums. Alūksnes un Apes novada fonda projekta ietvaros organizētā tikšanās ar G. Skudriņu par radošuma trenēšanu noteikti bija ne tikai mans šīs nedēļas iedvesmojošākais brīdis – Alūksnes muzejā otrdienas pēcpusdienā pulcējās 83 interesenti, galvenokārt jau – interesentes, jo vīrieši jau acīmredzot ir gana radoši vai arī paļaujas, ka sieviete būs radoša par abiem (vairāk par šo tikšanos lasiet kādā no nākamajiem numuriem).

Tiem, kas nezina, kas ir šī iedvesmojošā būtne, jāpastāsta, ka pasākumu organizatore un TV seja, radošās apvienības “Skudras metropole” vadītāja Gundega Skudriņa ir pazīstama ar savām radošajām un neordinārajām idejām korporatīvu pasākumu un gastronomisku performanču organizēšanā, tostarp ieguvusi nu jau neskaitāmas starptautiskas balvas. (vairāk…)

Divkāršā alga vai divkāršā morāle?

Piektdiena, marts 16th, 2018

Daina Siņeļņikova

Pēdējos televīzijas ziņu radījumos viena no karstākajām vēstīm bija par to, kā Latvijas Onkoloģiskā centra radiologi un viņu asistenti bija pamanījušies paralēli kvotu rindai izveidot savējo, lai it kā ātrāk vēža slimnieki tiktu pie speciālistiem uz izmeklējumiem, un par to saņēmuši atlīdzību. Šī nauda, protams, nav nonākusi ārstniecības iestādes kasē. Šīs darbības notikušas pirms dažiem gadiem un tikai tagad tās nonākušas tiesībsargu redzes lokā un lieta izskatīšanai nodota Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Tā jau nodēvēta par “radiologu prāvu”.

Pagaidām informācija par notikušo ir skopa, bet fakts, ka nācies izraudzīties plašāku sēžu zāli, liek noprast, ka iesaistīto personu loks ir liels – tie taču ir medicīnas darbinieki – un kaitējuma nodarījums bīstams sabiedrībai. (vairāk…)

No vienas puses – priecājamies, no otras – nosodām

Piektdiena, marts 9th, 2018

Aivita Lizdika

Pirmdien, 5. martā, Ministru kabineta komitejas sēdē tika skatīti Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumi, kas paredz uzsākt samērīgu, līdzsvarotu un elastīgu pāreju uz pamatizglītības satura apguvi, sākot no sešu gadu vecuma, tādējādi 1. klasi atverot bērnudārzā. Taču arī turpmāk saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu pirmsskolas izglītības programmas apguvi varēs pagarināt par vienu gadu.

Jau līdz šim bērni pirmsskolas izglītības iestādēs jeb bērnudārzos no piecu gadu vecuma apgūst pirmsskolas obligāto izglītību. Viņi zīmē, līmē, sporto, mācās burtus un ciparus, zilbes un vienkāršas matemātiskās darbības, tātad jau apgūst izglītības pamatus. (vairāk…)

Cildināt latviešu valodu

Piektdiena, marts 2nd, 2018

Sandra Apine

Tolete. Esu. Orģināls. Airobika. Nau. Trenners. Nummurs. Gūlta. Stūlbenis. Radiātors. Avstiņas. Ščīvji. Vejkals. Kafeinīca. Fudbols. Vārcargs. Sareščīts. Tejcamā stāvoklī. Aizskari. Dzelssceļš. Bazģitāra. Mejtene. Pagaišais. Oblikāti. Piegdiena. Sezdiena. Ceturdiena. Febrāris. Griezti. Izstabā. Atsaudzīgs. Alkahols. Jājiet. Izsturēties. Supsīdijas. Greifrukts. Atsevisča samaksa. Bunba. Bendzīns. Ginekalogs. Mēdiji. Viss vairāk man patīk. Ventilātors. Piekdiena. Peinbols. Adminstrātors. Isolīt. Hojogrāfija. Tiko. Matreāli. Stāv bez vajdzības. Ataisīta. Apakšsvārtki. Gaņau būs labi!

Globalizācijas laikmetā, kad lielā mērā mēs ēdam un dzeram tos pašus produktus, ko visa pārējā pasaule, kad svinam arī vienus un tos pašus svētkus un kad lietojam arī vienu un to pašu naudu, viena no vērtībām, ar ko izceļamies, neapšaubāmi ir mūsu, latviešu, valoda. Tās loma nostiprināta Satversmē, jau kopš agras bērnības to apgūst mūsu bērni, un mēs arī vēlamies, lai to pēc iespējas labāk zinātu arī Latvijā dzīvojošie cittautieši. (vairāk…)

Daudz laimes dzimšanas dienā, Igaunija!

Piektdiena, februāris 23rd, 2018

Dace Plaude

Rīt, 24. februārī, savu simtgadi un Neatkarības dienu svinēs mūsu kaimiņvalsts Igaunija. Tā kā dzīvojam triju valstu krustpunktā, arī Alūksnes un Apes novada vēsture ir cieši savijusies ar mūsu kaimiņiem igauņiem, no šīs puses nākušas daudzas izcilas personības, kuru dzimtas saknes iesniedzas Igaunijā.

Daudzi igauņu pēcteči šajā pusē dzīvo joprojām. Lai atceramies, ka Alūksnē un Apē savulaik darbojušās igauņu skola un igauņu biedrība. Atmodas gados Alūksnē interesenti varēja apgūt igauņu valodu un tika atjaunota igauņu biedrības darbība ar mērķi kopt, attīstīt un integrēt Latvijas kultūras dzīvē Alūksnes rajonā dzīvojošo igauņu tautas kultūru, valodu un tradīcijas, uzturēt sakarus ar Igaunijas un Latvijas kultūras iestādēm, sabiedriskajām un kultūrizglītojošajām organizācijām, sekmēt informācijas apmaiņu starp Latviju un Igauniju. Varbūt šo tēmu vērts plašāk papētīt un izveidot kādu izstādi Alūksnes muzejā? (vairāk…)

Vai cilvēka dzīvībai ir tik niecīga vērtība?

Piektdiena, februāris 16th, 2018

Aivita Lizdika

Šonedēļ sabiedrībā plašu rezonansi guvis kādas jaunas sievietes Rutas ieraksts sociālajā vietnē “Facebook”, kura klāsta, ka pirmdienas, 12. februāra, rītā, dodoties uz darbu Vienības gatvē, Rīgā, pamanīja uz ietves blakām tramvaja sliedēm guļam sētnieku ar sniega lāpstu rokās. Izrādījās, ka viņš ir miris un tur atrodas jau kādu laiku. Rutu šokējusi sabiedrības vienaldzība, jo visi braukuši garām, pat piebremzējot, bet neviens nav apstājies un paskatījies, kas ar šo cilvēku ir noticis. Arī laikā, kamēr sieviete vēl mirušajam centās sameklēt pulsu, kādas desmit minūtes neviens pie viņas tā arī nepienācis.

Te nu atmiņā atausa kāds gadījums no manas dzīves. Pagājušajā ziemā, braucot uz Rēzekni naktī un lielā sniegputenī, kādā ceļa līkumā zaudēju kontroli pār auto un pēc īsa mirkļa jau atrados grāvī ar skatu braucienam pretējā virzienā. Kad pirmais šoks bija pārgājis, izkāpu un apskatījos iespējas izkļūt no situācijas saviem spēkiem. Sapratu, ka tas man neizdosies, sazvanīju evakuatoru un gaidīju to atbraucam. (vairāk…)

Aiz reformām “pazūd” cilvēks

Piektdiena, februāris 2nd, 2018

Dace Plaude

Skola ir pagasta sirds. Tā nav tikai mācību iestāde, bet izsenis ir bijusi kultūras un sabiedrisko norišu centrs. Tur, kur ir skola, ir dzīvība.

Pērnā gada nogalē Ilzenē tika svinēta skolas 30 gadu jubileja, kas savā ziņā bija atvadas no savas skolas, jo ar nākamo mācību gadu tā tiks slēgta. Līdzīgas atvadas no skolas Jaunlaicenē bija tikšanās Jaunlaicenes pagasta tautas namā – šoreiz – Latvijas simtgadei veltītajā pasākumu ciklā “Latvijai 100“. Sarunas 10×10“”, un pirmā šī cikla tēma bija “Izglītība”. Jo arī Jaunlaicenē ar nākamo gadu sākumskolas vairs nebūs.

Gatavojoties šim pasākumam, pagasta kultūras darbinieces bija apkopojušas ziņas par skolu darbību Jaunlaicenes pusē, kas bijusi visai rosīga un sākusies jau tālajā 1683. gadā, kad Ernsts Gliks dibināja Apukalna draudzes skolu. Kā liecina “Izglītības ministrijas mēnešrakstā” 1934. gada 1. janvāra izdevumā atrodamās ziņas, 1774. gadā Jaunlaicenes pagastā darbojušās pat 12 skolas, Veclaicenē trīs, Repekalnā viena, Karvā viena, Kornetā viena… (vairāk…)

Lasītākie raksti Jaunākie komentāri "MZ" Afiša
  • Kolis: Beidzot!!!!...

  • Ziema: Bravo! Es domāju - savākt tik daudz šādus vārdus! Bet - jā, tā i...

  • Māris: Rakstā minētas telpu temperatūras ir visai interesantas, kaut vai...

  • Nezinams: Esmu bijusi pie Sintijas uz masāžam,un biju ļoti apmierināta! Brī...

  • alūksniete: ļoti skaista šogad egle, paldies!...

  • BB: Arī Latvijā ir likumā noteikts, ka līdz 7 gadu vecumam ir jābūt p...

19. jūnijā 10.00 Alsviķu kultūras nama senioru kopas “Noskaņa” dalībnieku tikšanās – Līgo svētku ieskaņu viesošanās ar praktisku darbošanos pie mājražotājas – pirtnieces Santas Meleces Ilzenē.

19. jūnijā 11.00 pie Māriņkalna tautas nama pasākums bērniem “Ielīgosim Jāņu dienu pļavu ziedu vainagā”.

19. jūnijā no 16.00 līdz 19.00 Kornetos orientēšanās sacensības „Horizonts”.

20. jūnijā 21.00 Kolberģī pie strūklakas dziesminieka Ērika Loka un ģitārista Andra Grīnberga akustiskais koncerts.

No 20. jūnija līdz 31. jūlijam Kolberģa tautas nama foajē kolberģieša Sergeja Jolkina gleznu izstāde.

Lasīt tālāk »